Latvijā - Rakstu katalogs - Izklaides Portāls

Sākums » Raksti » Latvijā

Materiālu skaits kategorijā: 64
Parādīti materiāli: 61-64

Lappuses: « 1 2 ... 5 6 7

Šķirot pēc: Datums · Nosaukums · Reitings · Komentāri · Skatījumi

Rīgas sabiedriskais transports kļūst aizvien nedraudzīgāks

Latvijā

23.02.2010

Sabiedriskais transports pēdējo gadu laikā aizvien tālāk „aizbrauc” no rīdziniekiem. Rīgas domes pārstāvji gan stāsta par sabiedriskā transporta attīstību...

Vienkāršs faktu uzskaitījums liecina, ka 21. gadsimta sākumā Rīgas sabiedriskais transports pasažieriem kļūst aizvien nedraudzīgāks.

Tomēr fakti liecina gluži pretējo. Ir likvidēti vairāki maršruti, atcelti nakts reisi, diskriminē pasažierus ar suņiem un bagāžu. Tie ir tikai daži „uzlabojumi”, ar kuriem šajā gadsimtā bija un ir jāsamierinās rīdziniekiem.
Kasjauns.lv, neanalizējot biļešu cenu politiku un transportlīdzekļu tehnisko stāvokli, ir spiests atzīt, ka sabiedriskais transports aizvien tālāk „aizbrauc” no potenciālā pasažiera. Uz šī fona pilsētas tēvu runas par prioritātes piešķiršanu sabiedriskajam transportam izklausās diezgan neadekvāti. Jāteic, ka sabiedriskā transporta „uzlabojumi” ir veikti ne tikai pašreizējos krīzes apstākļos, bet arī „treknajos gados”, kad it kā nevarēja aizbildināties ar smago finansiālo situāciju.

Nakts reisi
Pirms Tramvaju un trolejbusu pārvaldi (TTP) pievienoja autobusu parkiem – „Rīgas satiksmei”, TTP nodrošināja nakts tramvaju un trolejbusu reisus. Apmēram reizi stundā visnoslogotākajos maršrutos brauca dežūrtramvaji un dežūrtrolejbusi.
Vēlākie „Rīgas satiksmes” apgalvojumi, ka nakts reisi nav paredzēti vienkāršajiem rīdziniekiem, bet tikai transportu apkalpojušajam personālam, neiztur kritiku. Ka nakts transports bija paredzēts arī vienkāršajiem rīdziniekiem liecina kaut vai tas, ka nakts tramvaju un trolejbusu saraksts bija izlikts gan pieturvietās, gan publicēts internetā.
Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pirmajā pusē bija arī nakts autobusu reisi, par kuriem daudzi jau ir aizmirsuši.
Pirms vairākiem gadiem „Rīgas satiksme” likvidēja iespēju rīdziniekiem mājās ar sabiedrisko transportu nokļūt arī nakts melnumā.

Taksobusi
Gadsimta sākumā galvaspilsētā likvidēja taksobusu maršrutus, kuri pārklāja visu pilsētu. Taksobusu satiksmi nodrošināja autobusu firmas, kuras nebija saistītas ar pašvaldības pārvadātājiem.
Rīgas domes amatpersonas pirms gadiem desmit sāka žēloties, ka taksobusu ieviešana bijusi kļūda, ka tie dezorganizē satiksmi un tamlīdzīgi. Galvenais sašutuma iemesls gan bija visai prozaisks – taksobusi atņēma peļņu Rīgas pašvaldības autobusu parkam, un tādēļ tos ar vienu spalvas vēzienu arī likvidēja.
Likvidējot taksobusus, rīdziniekime tika atņemtas iespējas izvēlēties alternatīvu pašvaldības sabiedriskajam transportam. Līdz ar to arī zuda iespējas atklāt tādus autobusus maršrutus, kurus neatbalsta „Rīgas satiksme”.

Autobusi
„Rīgas satiksmes” autobusu maršrutu tīkls pēdējos gados gan nav īpaši pasliktinājies. Iespējams, varbūt pat gluži otrādi, jo ir atklāti vairāki „garie maršruti”, kā, piemēram, 3. vai 21. maršruts.
Tomēr gadu laikā pilsētas sabiedriskā autobusa reisi ir atcelti uz vairākiem pilsētas rajoniem. Piemēram, vairs nekursē 30. autobusa maršruts uz Ķīpsalu. Tas nozīmē, ka Ķīpsalas iedzīvotājiem nav vairs iespēju izmantot pašvaldības sabiedrisko transportu un tajās piešķirtās atlaides un priekšrocības. Ķīpsaliešiem ir jāpamierinās tikai ar privāto pārvadātāju nodrošinātājiem maršruta taksometriem.

Bagāžas un suņu pārvadāšana
Teorētiski pasažieriem ir jāpērk biļete par bagāžas un mājdzīvnieku, piemēram, suņa pārvadāšanu. Tomēr tagad to var nopirkt tikai pie transportlīdzekļa vadītāja.
Tas nozīmē, ka tramvaju otrajos vagonos vairs nedrīkst braukt ar bagāžu vai suni. Līdz ar to var uzskatīt, ka „Rīgas satiksme” diskriminē pasažierus, vienai daļai no tiem atļaujot pārvietoties tikai kādā noteiktā vagonā.
Jāņem vērā arī tas, ka pārsvarā pieturvietās transportlīdzekļu vadītāji pirmās vagona durvis neatver. Tādējādi pasažierim ar čemodāniem vai suni bieži vien ir jāspraucas pa pārpildītu salonu līdz vadītājam un jānopērk bagāžas biļete. Teorētiski tas it kā būtu iespējams, bet praktiski pārsvarā ir neiespējami.

Trolejbusi
Dažu gadu laikā „Rīgas satiksme” ir pamanījusies slēgt vairākus trolejbusu maršrutus – 2., 10. un 12. Lai arī tie ir aizstāti ar autobusiem, jauno autobusu maršruti ne vienmēr sakrīt ar iepriekšējiem trolejbusu maršrutiem.

Tramvaji
Gadsimta sākumā „Rīgas satiksme” algoja kādu visnotaļ ne lētu ārvalsts konsultāciju firmu, kurai bija jāizstrādā priekšlikumi tramvaju maršrutu tīklam. Matemātiski analizējot pasažieru plūsmu, ārvalstu konsultanti „Rīgas satiksmei” ieteica atklāt „garos tramvaju” maršrutus, kas savienotu divus galējos pilsētas rajonus. Tādi arī tika radīti. Piemēram, 1. tramvaja maršruts savienoja Imantu un Juglu, bet 8. – Zasulauku un Mežaparku.
Pagājušā gada rudenī šie maršruti tika likvidēti. „Rīgas satiksme” nepārliecinoši to argumentēja ar faktu, ka šos maršrutus izmanto gaužām maz cilvēku. Pēc loģikas, tad arī nāktos likvidēt 2., 4., 6. un 11. tramvaju maršrutus, kuri dublējās ar 1. un 8. maršrutu, jo iznāk, ka arī šajos maršrutos brauc pārāk maz ļaužu.
Jāteic, ka „Rīgas satiksme” arī klaji meloja rīdziniekiem. Pagājušā gada vasaras sākumā pilsētniekiem klāstīja, ka 1. un 8. maršrutu likvidē tikai uz dažiem mēnešiem, kamēr notiks sliežu ceļa remontdarbi 11. Novembra krastmalā. Rudenī, kad remontdarbi beidzās, „garie maršruti” vienkārši pazuda.

Biļešu sistēmas nejēdzības
Ieviešot e-talonu, pasažieriem tika piedāvāti vairāki nekā 80 biļešu veidi. Vienkāršam rīdziniekam, kurš nebija izgājis biznesa grāmatvedības kursus, to apgūšana ir kā īsta ķīniešu ābece. To apliecināja arī valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Eksperimenti ar e-talonu joprojām turpinās. Tikko ir paziņots, ka tiks likvidētas mēnešbiļetes un to vietā piedāvātas mēneša kartes noteiktam braucienu skaitam. Līdz ar to arī pazūd mēnešbiļetes būtība, kas ir paredzēta braucieniem 30 dienas noteiktā maršrutā vai transporta veidā,.
„Rīgas satiksme” apgalvo, ka jaunās mēneškartes ir izstrādātas, ņemot vērā, ka mēnešbiļetes lietotājs vidēji dienā veic trīs braucienus. Te jāšaubās par „Rīgas satiksmes” grāmatvežu matemātiskajām spējām, jo mēneša karte mēnesim tikšot piedāvāta 85 braucieniem, bet mēnesī taču ir 30 dienas.

Elektrovilcieni
Varam apelēt pie ekonomiskiem aprēķiniem un lietderības, bet tas, ka ir smazināts elektrovilcienu skaits un likvidētas biļešu kases vairākās stacijās, piemēram, Dārziņos, pasažieru ērtībām gan nenāk par labu.

Maršrutu taksometri
„Maršrutnieki” nav atkarīgi no valsts vai pašvaldības piešķirtās dotācijas, jo to satiksmi nodrošina privātie pārvadātāji. Jau gadiem pasažieru neapmierinātību izpelnās šo pārvadātāju nekaunība – biļešu neizsniegšana un pārpildītie saloni.
Tai pašā laikā pašvaldība pēdējos gados arī ir pienesusi savu „artavu”, liedzot „maršrutniekiem” apstāties ārpus sabiedriskā transporta pieturvietām.ss

SKATĪTIES

Ievietoja: oskars

Lasīts: 647

Komentāri: {0}

Uzzini kuras vietas Latvija bus Fotoradari

Latvijā

23.02.2010

Ceļu policija izspriedusi, kurās vietās novietojami fotoradari un visnadzīgāk ķerami ātrumpārkāpēji. Visnaskāk policisti ātruma pārkāpējus tvarstīs pie „melnajiem punktiem” – vietām, kur visbiežāk notiek avārijas.

„Melnie punkti” Latvijā.

„Latvijas valsts ceļi” ik gadu izveido tā saucamo „melno punktu” karti, kurā atzīmē tās vietas, kur visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem. Pašreizējā kartē ir atzīmēti 149 „melnie punkti”.
46 „melnie punkti” ir Rīgā vai tās apkārtnē. Galvaspilsētā no satiksmes drošības viedokļa ir praktiski visi lielākie tilti – Deglava, Zemitānu, Vantu, Salu un Dienvidu tilts. Autovadītāji uz tiltiem uzņem ātrumu un bieži vien nespēj nobremzēt. Avārijas ar smagām sekām Rīgā parasti notiek taisnos ceļa posmos, kas ir saistīts ar ātruma pārsniegšanu. Par „nāves zonām” galvaspilsētā var uzskatīt Brīvības gatvi pie Berģiem, Jaunciema un Jūrmalas gatvi, Biķernieku un Lielvārdes ielas, kā arī Maskavas ielas galu pie pilsētas robežas.

„Melnie punkti” Rīgā.

Ārpus Rīgas visbīstamākās vietas ir uz šosejām pie lielāko pilsētu robežām. Ceļu policija nolēmusi šajās vietās uzstādīt stacionāros fotoradarus, lai šoferus piespiestu ievērot braukšanas ātrumu. Tomēr tas nenozīmē, ka policisti ātruma pārsniedzējos ķerstīs tikai šajās vietās. Ceļu policijas patruļas ir mobilas un tas var parādīties pat visnegaidītākajās vietās.
Pēdējo gadu laikā uz Latvijas ceļiem bojāgājušo skaits ir samazinājies. Ja 2001. gadā satiksmes negadījumos dzīvību zaudēja 558 cilvēki, tad pērn – tikai 248. Savukārt cietušo skaits gada laikā uz Latvijas ceļiem samazinājies par 57%.

„Melnie punkti” Pierīgā.

SKATĪTIES

Ievietoja: oskars

Lasīts: 932

Komentāri: {0}

Gaidāms ilgstošs putenis un lietus. Sniega sega bijusi biezākā 100 gados

Latvijā

23.02.2010

Otrdienas nakts vidus sāks snigt un putināt. Otrdien būs apmācies laiks, gaidāmi ilgstoši nokrišņi - sniegs, slapjš sniegs un putenis, vakarpusē iespējams arī lietus.

Otrdien būs apmācies laiks, gaidāmi ilgstoši nokrišņi - sniegs, slapjš sniegs un putenis.

Pūtīs DA, D vējš 4-6m/s, brāzmās līdz 11m/s. Minimālā gaisa temperatūra nakts sākumā -5..-6 grādi, bet nakts otrajā pusē kļūs par dažiem grādiem siltāks.
Otrdien būs apmācies laiks, gaidāmi ilgstoši nokrišņi - sniegs, slapjš sniegs un putenis, vakarpusē iespējams arī lietus. Pūtīs D, DR vējš 5-7m/s, brāzmās līdz 10-12m/s. Maksimālā gaisa temperatūra +1..+2 grādi.
Trešdienas naktī debesis skaidrosies. nakts sākumā vēl neliels slapjš sniegs un lietus. DR vēju nomainīs R, ZR vējš 3-5m/s. Minimālā gaisa temperatūra -6..-7 grādi.
Trešdien mākoņains laiks, brīžiem skaidrosies. iespējams neliels sniegs. Pūtīs lēns R, ZR vējš. Maksimālā gaisa temperatūra -3..-4 grādi.
Ceturtdienas naktī debesis skaidrosies. Bez nokrišņiem, gaidāma migla. Pūtīs lēns mainīga virziena vējš. Minimālā gaisa temperatūra -8..-9 grādi, piepilsētā līdz -13 grādiem.
Ceturtdien uzspīdēs saule, bez nokrišņiem. Pūtīs DA vējš 3-5m/s. Maksimālā gaisa temperatūra -2..-3 grādi.

Rīgā sniega sega bijusi biezākā pēdējo 100 gadu laikā

Šā gada februāra otrajā dekādē bagātīgā snigšana Rīgā izveidoja vidēji 55 centimetrus biezu sniega segu, kas ir biezākā sniega sega pēdējos 100 gados, liecina Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Nedaudz biezāka sniega sega - vidēji 57 centimetri - februāra otrajā dekādē Rīgu pēdējo reizi klāja 1909.gadā. Šā gada februāra otrās dekādes vidējais sniega segas biezums Rīgā gandrīz piecas reizes pārsniedza normu.

Februāra otrajā dekādē visplānākā sniega sega - vidēji 20 centimetri - klāja Rucavu.

Kopumā Latvijā sniega segas biezums februāra otrajā dekādē bija 36 centimetri, kas trīs reizes pārsniedz normu. Pēdējo reizi tik bagātīga sniega sega februāra otrajā dekādē Latviju klāja pirms 31 gada, kad 1979.gadā vidējais sniega segas biezums bija 39 centimetri.

Aizvadītajā dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija divus grādus zem normas. Arī atsevišķās dienās laiks lielākoties bija auksts. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru piecus grādus zem normas dekādes visaukstākā diennakts bija 16.februāris, Ainažos šajā diennaktī tika reģistrēta dekādē viszemākā gaisa temperatūra - mīnus 22,5 grādi pēc Celsija skalas.

Savukārt tikai viena dekādes diena - 19.februāris - bija siltāka par normu. Tajā, kā arī 20.februārī pēc ilgstoša nepārtraukta sala perioda atkusnis dienas laikā iestājās ne tikai Baltijas jūras piekrastē, bet arī vietām iekšzemes rajonos.

Nokrišņu aizvadītajā dekādē kopumā Latvijā bija divas reizes vairāk par normu ar teritoriālajām svārstībām no līdzvērtīga normai nokrišņu daudzuma Alūksnē līdz vairāk nekā trim dekādes normām Mērsragā un Dobelē. Lielāki vai mazāki nokrišņi dekādes gaitā bija katru dienu, visvairāk - 12.februārī, 19. un 20.februārī. 12.februārī Dobelē un Kalnciemā un 19.februārī Mērsragā diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes normu.

Vējš dekādes gaitā pārsvarā bija rāms, brāzmās no 15 līdz 17 metriem sekundē pakāpjoties tikai Rīgas jūras līča austrumu piekrastē 20.februārī.

SKATĪTIES

Ievietoja: oskars

Lasīts: 616

Komentāri: {0}

Rīgas pils 4.stāvā iebrukuši griesti; prezidenta kanceleja domā par pārvākšanos

Latvijā

23.02.2010

Pagājušajā nedēļā Rīgas pils ceturtajā stāvā daļēji iebrukuši griesti. Valsts prezidenta kanceleja apsver iespēju, ka daļa darbinieku varētu pārvākties uz citām telpām.

Rīgas pils 4.stāvā daļēji iebrukuši griesti.

Rīgas pils ceturtajā stāvā izvietots arhīvs, kā arī tajā strādā atsevišķi darbinieki, tostarp Valsts prezidenta padomnieki. Pagājušās nedēļas negadījumā neviens no darbiniekiem nav cietis.
Kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka jau tuvākajā laikā tiks pieņemts lēmums, ko darīt tālāk, jo Rīgas pils atrodas bēdīgā stāvoklī un arī citās telpās mēdzot ik pa laikam nogāzties apmetums.
"Mēs arī nevaram palikt tādā situācijā, kurā cilvēki sēž un viņiem apkārt, es atvainojos, apmetuma gabali un griesti gāžas. Tas ir jautājums arī par darba drošību un efektivitāti," teica kancelejas vadītājs.
Viņš norādīja, ka gadījumā, ja kancelejas darbinieki pārvāktos strādāt uz kādām citām telpām, tad tās būtu valsts īpašums un, līdzīgi kā Rīgas pils gadījumā, nomas maksa tiktu maksāta VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Izmaksas veidošot vienīgi pārvākšanās izdevumi, kas arī, pēc Rinkēviča vārdiem, nav mērāmi "simtos tūkstošos latu".
Vienlaikus Rīgas pils telpas būtu iespējams atsevišķos gadījumos izmantot reprezentācijas vajadzībām, pieļāva kancelejas vadītājs.
Kā ziņots, nepieciešamība veikt remontdarbus Rīgas pilī izskanējusi jau vairākkārt. Problēmu bija akcentējis ne vien pašreizējais prezidents Valdis Zatlers, bet arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Vienlaikus iepriekš iecerētais Rīgas pils remonts un kancelejas darbinieku pārcelšanās uz citām telpām pērn valstī valdošās finanšu krīzes dēļ tika atlikta uz nenoteiktu laiku.

SKATĪTIES

Ievietoja: oskars

Lasīts: 1708

Komentāri: {0}

1-10 11-20 ... 41-50 51-60 61-64