Plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk izskan paziņojumi par trūcīgo personu skaita strauju palielinājumu un to, ka bērni cieš badu ģimenes iztikas līdzekļu trūkuma dēļ, nespējot naudu sagrabināt pat ēdināšanai bērnu dārzos un skolās.

Tāpēc izbrīnu rada Rīgas domes lēmums arī šogad apmēram 130 000 latu atvēlēt Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta piedāvātā modeļa «Klaiņojošo dzīvnieku populācijas kontrolei» realizēšanai. Kā izrādās, suņu turēšanas nodevās Rīgas dome pēdējos gadus iekasē vien pāris desmitus tūkstošu latu.

Kāpēc Rīgas dome tik neefektīvi iekasē suņu turēšanas nodevas? Vai tas nozīmē, ka pārējos vismaz 100 000 latu Rīgas dome ņems no kopējās pašvaldības budžeta kases?

Biedrības «Vecāki par izglītību» valdes locekle Silvija Titova uzskata, ka krīzes apstākļos bērnu un vecu ļaužu aprūpēšanai ir jābūt prioritātei.

Ja šīs sociālās grupas ir bez iztikas līdzekļiem, bet amatpersonas plāno no kopējiem budžeta ieņēmumiem kastrēt un vakcinēt kaķus tāpat kā «treknajos gados», jādomā, ka kaut kas tomēr ar prioritāšu izvērtēšanu ir nogājis greizi.

Biedrība jau 15.janvārī nosūtīja Rīgas domei un deputātu frakcijām ierosinājumus ātrākai problēmas risināšanai, lai tiktu piešķirti pabalsti bērnu ēdināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs. Atbilde joprojām nav saņemta.

Publiskajā vidē nonācis jauno fotoradaru izvietošanas plāns – ir zināmas vietas un adreses, kur tos plānos izvietot. Tos noliks pārsvarā tā sauktajos melnajos punktos- vietās, kur visbiežāk notiek avārijas, sestdien vēsta «Neatkarīgā».

«Lēmumu par publiskošanu uzskatu par pareizu, jo fotoradaru uzstādīšanas galvenais mērķis nav sodīt pārgalvīgos autobraucējus, bet gan audzināt viņus un panākt, ka melnajos punktos uz Latvijas autoceļiem samazinās vidējais braukšanas ātrums un līdz ar to arī bojāgājušo skaits. Zinot, ka konkrētos autoceļu posmos ir izvietoti fotoradari, autobraucēji jau samazinās braukšanas ātrumu, un mazināsies iespēja notikt traģiskiem ceļu satiksmes negadījumiem,» tā lēmumu publiskot šo sarakstu laikrakstam komentē iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Arī Rīgā norādītas 14 vietas, kur pārgalvīgos šoferus var ķert uz ātrumu. Šādas vietas ir uz visiem tiltiem, Jūrmalas gatvē, Brīvības ielā, sākot no Šmerļa ielas, Krasta ielā no Turgeņeva ielas līdz Ogres ielai, un Maskavas iela Dārziņos.

Arī Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) atbalsta saraksta publiskošanu. «CSDD vienmēr ir atbalstījusi jebkāda veida pasākumus, kas veicina satiksmes drošību, tādējādi samazinot satiksmes negadījumu, tajos ievainoto un bojā gājušo skaitu,» komentē CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Kleinberga.

To, ka saraksts ar melnajiem punktiem ir publiski pieejams, apstiprina uzņēmumā "Latvijas valsts ceļi», kuri to publicējuši savā interneta mājaslapā, taču tajā ir iekļauti nepilni 50 punkti, bet fotoradaru izvietošanas plānā ir vairāk nekā 100 vietas.

Kā pastāstīja Bundule, tas tikai apliecina, ka laiks kļūst siltāks un ledus kūst, tāpēc cilvēkiem ne tikai jāskatās zem kājām, bet arī jāuzmanās no draudiem, kas var nākt no ēku jumtiem.

Viens negadījums noticis Bīskapa gātē, Vecrīgā, kad 33 gadus vecai sievietei no četrstāvu ēkas jumta uzkritis ledus blāķis. Trauma ir nopietna, jo sieviete pat sākotnēji zaudējusi samaņu. Mediķi viņu ar kakla sasitumu un galvas smadzeņu satricinājumu nogādājuši slimnīcā.

Otra cietusī ir 70 gadus veca sieviete, kurai ledus uzkritis K.Valdemāra un Dzirnavu ielas krustojumā. Arī šī cietusī ar galvas smadzeņu satricinājumu nogādāta slimnīcā.

Trešā - 35 gadus veca sieviete - cieta Tērbatas ielā. Arī viņai mediķi konstatēja smadzeņu satricinājumu, taču no hospitalizācijas viņa atteikusies.