Brīvdienās kinoteātrī iepazīsim Brīvības pieminekļa glābēju Veru
Muhinu, izsekosim Sievietes un Vēja mīlas gaitām Rātslaukuma pazemē,
dosimies vērot Goiju uz Viļņu, sekosim teroristiem Dailes teātrī.
Kā
arī Rīgā un Ķekavā uzklausīsim Mazo Princi, kopā ar vidzemniekiem
izdejosim diždančus un Mazajā ģildē ļausimies sveču un romantikas
gaisotnei.
Slavenās staļinistiskās kultūras
simbola – skulptūras „Strādnieks un kolhozniece” autorei Verai Muhinai
jāpateicas par to, ka Rīgā joprojām stalts un varens stāv Brīvības
piemineklis. Par izcilo rīdzinieci un tēlnieci kinoteātrī „K.Suns”
sākta demonstrēt Ilonas Brūveres dokumentālā filma „Versija Vera”.
1. Dokumentālā spēlfilma par Brīvības pieminekļa glābēju
Slavenās padomju sadzīves kultūras simbola – glāzes graņonkas un
1937. gada Parīzes Pasaules sasniegumu izstādei veidotās 53 metrus
augstās skulptūras „Strādnieks un kolhozniece”, kuru mēs pazīstam arī
kā kinostudijas „Mosfiļm” zīmolu, autorei, tēlniecei Verai Muhinai
(1889. – 1953.) ir arī jāpateicas par to, ka 1945. gadā netika
uzspridzināts Brīvības piemineklis un tā vietā uzsliets monuments
Staļinam. Tieši Muhina, pretēji latviešu komunistu pakalpiņiem,
Maskavai „raportēja”, ka Brīvības pieminekli nedrīkst likvidēt, jo tas
ir izcils tēlniecības šedevrs.
Muhina ir dzimusi Rīgā tirgotāju un rūpnieku ģimenē, bet 1917.
gadā pārcēlās uz Maskavu un tur uzsāka savu tēlnieces karjeru. Varam
uzskatīt viņu par Staļina galma mākslinieci, bet tai pašā laikā viņa kā
aristokrātiskas ģimenes atvase pasargāja daudzas izcilas vērtības no
iznīcināšanas, to starpā arī Brīvības pieminekli.
Par to vien Muhina no latviešu tautas ir pelnījusi pieminekli.
Latviešu kinorežisore Ilona Brūvere vienu šādu pieminekli Muhinai nule
kā ir izveidojusi - pilnmetrāžas dokumentālo filmu ar spēles elementiem
par izcilo tēlnieci „Versija Vera”.
Muhinas tēlā filmā, kas veidota kā tēlnieces dienasgrāmata,
iejūtas māksliniece Kristiana Dimitere. Filmā daudz laikmeta liecību,
kas atspoguļojas kinoarhīva kadros un melnbaltajās iestudētajās
epizodēs. Dienasgrāmatas vēstījums ļauj ielūkoties tēlnieces personības
labirintos un atklāj viņas jūtīgo iekšējo pasauli, kas apslēpta
vīrišķīgajā un šķietami raupjajā raksturā.
„Filma sniedz ieskatu Veras Muhinas daiļradē, izsaka minējumus un
versijas par tēlnieces dzīvi attiecībās ar valdošo politisko iekārtu un
uzdod jautājumus, nepiedāvājot gatavas formulas un apgalvojumus, kas
ikvienam ļauj atrast savu risinājumu patiesības meklējumos”, uzsver
kino zinātnieks, profesors Viktors Freibergs.
Līdz 4. martam filmu „Versija Vera” katru vakaru pulksten 17.00
var noskatīties kinoteātrī „K.Suns” (Rīgā, Elizabetes ielā 83/85, Berga
bazārā).
* „Rīgas mākslas telpā” var vērot
Sievietes un Vēja mīlestības aizsākumu Patricijas Brektes akvareļos,
kuros savu nospiedumu atstājusi arī Marokas un Indijas eksotiskā „pēda”.
2. Sievietes un Vēja attiecības Rātslaukuma apakšzemē
Animācijas filma „Sieviete un Vējš” ir erotiskās noskaņās ieturēts
stāsts par austrumu un rietumu kultūru satikšanos, par sievietes un
trauksmainā vēja neprātīgo iemīlēšanos. To veido māksliniece Patricija
Brekte un režisore Aija Bley. Jau ir uzņemtas septiņas no 12 filmiņas
minūtēm. Tomēr skatītāji vēl pirms filmas parādīšanās uz ekrāniem var
iejusties filmas gaisotnē.
Rātslaukuma apakšzemē – izstāžu zālē „Rīgas mākslas telpa” ir
atklāta Brektes personālizstāde „Kadru tvērējs”, kurā var ieskatīties
topošās animācijas filmas kadros.
Izstādes skatītājs nonāks saulainajā Marokā, kur kādas lēdijas
atvaļinājumu satricina straujais dienvidu vējš. Tas kaislīgi iemīl
sievieti, savukārt viņai neatliek nekas cits, kā vien ļauties
aplidošanai.
Brekte, kura veido filmas vizuālo koncepciju, liek nojaust, ka
„Sieviete un Vējš” būs skatītājiem interesants māksliniecisks
baudījums. Animācijas filmas vizuālo pamatu veido akvareļglezniecībā
veidoti foni un detaļas, kas tiek papildinātas ar mākslinieces tvertām
fotokadru detaļām no tālās Indijas un Marokas, kā arī paralēli
animācija tiek papildināta ar dažādiem mūsdienu vizuāli tehniskajiem
datorefektiem. Krāšņus pretstatus veidos mūsdienu Ņujorkas
augstceltnes, spoguļi un stikli, un Marokas un Indijas „vecās pasaules”
ornamenti.
Fransisko Goijas „Aizmigušais saprāts rada briesmoņus” aizceļojis no Rīgas uz Lietuvas Mākslas muzeja Viļņā galeriju.
3. Latvieši Goiju aizdevuši lietuviešiem
Slavenā spāņu mākslinieka Fransisko Goijas (1746. – 1829.) 1799.
gadā sastādītais un izdotais albums ar 80 grafikas lapām „Las
Caprichos” jau drīz vien pēc publicēšanas kļuva plaši pazīstams gan
Spānijā, gan citās zemēs. Šodien tas ir uztverams kā Goijas stila
kvintesence, kas apliecina jaunu, daudz ekspresīvāku un brīvāku pieeju
realitātes attēlojumam, noslēdzot neoklasicisma aukstā, samākslotā
grafikas stila dominanti un radot atbalsi 19. gadsimta mākslā.
„Los Caprichos” atspoguļo visu Goijas 30 gadus ilgo profesionālā
mākslinieka pieredzi, stāstot par baznīcu, valsti, galmu, likumiem,
ārstiem, mākslu un zinātni, Madrides ielām, dzīvi laukos, sava laika
dzeju un filozofiju, par bagātiem un nabagiem, veseliem un slimiem,
jauniem un veciem. Spānija Goijas darbos parādās kā vieta, kas ir
radniecīga Dantes „Ellei” – tajā plosās visi iespējamie ļaunumi:
liekulība, meli, nežēlība un morāles sairums.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijā
glabājas darbi no „Los Caprichos” otrā novilkuma, kuri nu ir izstādīti
plašākai publikai. Tiesa gan ne Rīgā, bet nebūsim slinki un savas
mākslas vērtības taču varam aizbraukt paskatīties uz brāļu tautas
galvaspilsētu Viļņi. Tur (Viļņa, Didžioji ielā 4) līdz pat 18. maijam
Lietuvas Mākslas muzejā būs izstādīta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
Goijas kolekcija.
4. Teroriste „iebrūk” Dailes teātrī
Dailes teātra Kamerzālē sestdien, 27. februārī pulksten 18.00 Dž.
Dž. Džilindžera iestudētās angļu dramaturga Marka Reivenhila lugas
„Teroriste” pirmizrāde ar Ģirtu Ķesteri un Sarmīti Rubuli galvenajās
lomas. Luga ir par mūsdienās visnotaļ aktuālu tēmu.
Veiksmīgs producents mēģina pārliecināt slavenu aktrisi viņa
iecerētajā filmā spēlēt anglieti, kura iemīlējusies apvienības „Al
Queda” teroristā. Filmai ir jākļūst par blokbāsteru, un producenta
fantāzijas lidojumam un iedvesmai nav robežu. Viņš faktiski nospēlē
visu filmu – no sākuma līdz beigām.
Jaunās britu drāmas klasiķis Reivenhils lugu - monologu ir
sarakstījis sev pašam un nospēlējis pirmizrādes Londonā, Edinburgā un
Maskavā. Viņš pats ir gana pieredzējis dramaturģijas terorists. Arī
viņa luga „Teroriste” ir bumba ar laika degli – it kā nopietni
ievadītais sižets ar katru pavērsienu kļūst arvien neticamāks,
palielinoties autora indīgi izsmējīgajai ironijai par Holivudas sapņu
fabriku, kur cilvēka sāpes, ciešanas un mīlestība ir tikai šovbiznesa
produkts, kuru nepieciešams pareizi iepakot.
Nākamās „Teroristes” izrādes: 28. februārī pulksten 15.00 un 2. martā pulksten 19.00.
5. Mazais princis Rīgā un Ķekavā
Antuāna de Sent – Ekziperī „Mazais princis” ir viens no
visiedvesmojošākajiem literārajiem sacerējumiem, kas nekad neapnīk ne
lieliem, ne maziem. Atkal ļauties „Mazā prinča” valdzinājumam
rīdzinieki varēs sestdien, 27. februārī pulksten 18.00 Mateja baznīcā
(Matīsa ielā 50b), bet ķekavnieki svētdien, 28. februārī pulksten 17.00
Ķekavas Kultūras namā.
Tur ikvienam būs iespēja iepazīties ar Mazo princi. Pēc grāmatas
„Mazais princis” motīviem veidotajā iestudējumā piedalīsies „Mazā
prinča vokālās studijas” dalībnieki, Ventspils Kultūras centra sieviešu
koris „Venda” un ansamblis „Mundus”, kamerkoris „Matejs"; solisti –
Klāvs Liepiņš, Ivars Cinkuss, Aivars Krancmanis, Jānis Polis, Laura
Lauze, Raitis Roze un Ieva Marta Henčele. Scenārija autore: Inese
Mičule (Jaunais Rīgas teātris), režisore: Kristīne Klētniece (Latvijas
Nacionālais teātris).
Šis būs neaizmirstami emocionāls un teatrāli muzikāls baudījums
gan pašiem mazākajiem, gan lielajiem, kas vēl aizvien sev uzdod tik
aktuālos jautājumus: Kā būt bērnam? Pēc kā es ilgojos? Kas ir tas, pie
kā man sevi pieradināt, lai būtu laimīgs?
Ieeja uz mūziklu Mateja baznīcā par ziedojumiem, bet Ķekavas Kultūras namā – Ls 2.
6. Vidzemnieki izdejos diždejas
Neskatoties uz visām dižķibelēm un draudiem atņemt finansējumu
Dziesmu un deju svētkiem, mēs tomēr gan diedam, gan dejojam. Par to
varēsim paŗliecināties sestdien, 27, fehruārī pulksten 14.00, kad
Priekuļu novada Kultūras namā notiks Vidzemes deju svētku „Caur sidraba
birzi gāju” koncerts - konkurss.
Pasākumam pieteikušies vairāk nekā 1000 dejotāju: 16 horeogrāfi ar
31 jaunrades deju un 15 horeogrāfi ar 38 dejām, kas pretendē uz
Vidzemes Zelta fonda statusu. To vidū redzēsim plaši pazīstamu un
Vidzemē iemīlētu vecmeistaru Alfrēda Spuras, Harija Sūnas un Imanta
Magones darbus.
7. Romantika sveču gaismā
Unikālais muzikālais projekts „Mūzika sveču gaismā” svētdien, 28. februārī pulksten 18.00 skanēs Rīgā – Mazajā ģildē.
Duets no slavenā ansambļa „Musica Petropolitana” (Sanktpēterburga)
– Irina Šnejerova (klavesīns) un Dmitrijs Sokolovs (čells - pikolo)
sadarbībā ar izcilo britu dziedoni, „Grammy” balvas ieguvēju
kontrtenoru Maiklu Čānsu piedāvās izmeklētu un krāšņu programmu.
Romantiskā pustumsā uz grezno vitrāžu fona zem vēsturiskajām
velvēm izskanēs Baha, Pērsela, Monteverdi, Hendeļa un Vivaldi
sacerējumi. Koncerts ir daļa no Eiropas tūres, kas veltīta
Sanktpēterburgas ansambļa divdesmitgadei.
Savas pastāvēšanas laikā tas izpelnījies ne vien milzums godalgu,
bet arī kritiķu un publikas sajūsmu prestižākajos festivālos,
ierakstījis spožas programmas Eiropas un ASV lielākajās skaņu
kompānijās un radiostacijās. Par krievu mūziķu partneriem un draugiem
ir kļuvušas pasaules mēroga zvaigznes, arī Maikls Čānss.
„Čānsa balss pilnībā atbilst apzīmējumam instrumentāla, un angļu
dziedonis izceļas ar prātam neaptveramu šā instrumenta pārvaldīšanu. Un
tomēr, lai kāda būtu skaņas veidošanas tehnika vai raksturs... bez
aktieriskajām dotībām Čānss nebūtu kļuvis par pasaules mēroga
zvaigzni,” raksta kritiķi.
|