"Personas 1" ienākumi no Ls 5390 janvārī kritušies uz Ls 476 februārī.
Arī pārējos gada mēnešos ienākumi bijuši līdzīgi. Šīs personas bruto
ienākumi februārī salīdzinājumā ar janvāri samazinājušies vairāk nekā
desmit reizes, izriet no šiem datiem.
Vēl viena Rēzeknes policijas darbinieka ienākumi pārsnieguši Ls
1000. Viņš gan kopš februāra Rēzeknes policijā, visticamāk, vairs
nestrādā, liecina dati.
Savukārt pārējo Rēzeknes policijas darbinieku ienākumi bijuši
krietni mazāki - aptuveni Ls 500. Taču pārsvarā visi darbinieki janvārī
saņēmuši vairāk nekā citos gada mēnešos. 4ATA izplatījusi informāciju
par pagājušā gada janvāri-augustu.
4ATA materiāli arī liecina, ka
tik lieli policijas darbinieku ienākumi kā Rēzeknē nav nevienā citā policijas struktūrvienībā.
Patlaban Rēzeknes policiju vada Viktors Čudars, liecina policijas dati.
Policijā "stāvus pārsteigti" par šādām summām
Savukārt Rēzeknes policijas Kārtības policijas biroja priekšnieks
Antons Gaisiņš portālam TVNET sacīja, ka ir "stāvus pārsteigts" par
šādām summām, kas minētas izplatītajos materiālos. Viņš apgalvoja, ka
ne viņš, kas varētu būt "Persona 4", ne viņa augstākstāvošie kolēģi,
kas varētu būt pirmās trīs personas šajos datos, šādus tūkstošus nav
saņēmušas.
"Neesmu saņēmis ne tūkstoti, ne pusotru," viņš apgalvoja, uzsverot -
"nezinu, kā tas varēja gadīties", ka publiskotas šādas summas.
Gaisiņš stāstīja, ka līdz pagājušā gada jūlijam ik mēnesi saņēmis aptuveni Ls 600 uz rokas, bet no 1.jūlija algas ir mazinātas.
Arī pagājušā gada janvārī viņš "uz rokas" saņēmis tikai Ls 600-700, nevis 4ATA datos minētos vairāk nekā Ls 2000 "uz papīra".
Arī Čudars portālam TVNET apgalvoja, ka šādu algu, kā minēts
izplatītajos materiālos, viņš pagājušā gada janvārī nav saņēmis. Kā
apliecinājumu tam viņš arī atsūtīja sava bankas konta izrakstu. To
varat aplūkot pie resursiem. Kontu izraksts parāda, ka viņa alga
pagājušā gada janvārī bija Ls 793.
Portāls TVNET jau vēstījis par 4ATA aktivitātēm, publiskojot,
iespējams, no VID datu bāzes "nozagto" informāciju. Tā, iespējams,
atklāj lielas algas valsts un pašvaldību kontrolētajos uzņēmumos. Par
4ATA aktivitātēm publiski kļuva zināms 14.februārī, kad raidījums "De
facto" paziņoja, ka no VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS)
noplūdis vērienīgs daudzums dokumentu. 4ATA esot ieguvusi gandrīz visus
EDS datus - noplūduši 7,4 miljoni dokumentu, bet kopumā patlaban EDS
varētu būt nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem dokumentu.
4ATA, publicējot šos materiālus, norādīja, ka bruto ienākumi iekļauj
gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan
atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas.
Lai arī Saeimas komanda futbola spēlē uzvarēja Lietuvas kolēģus,
Latvijas kājbumbas izlases un „Skonto” galvenais treneris Aleksandrs
Starkovs deputātu sportiskās spējas vērtē diplomātiski atturīgi.
Deputāts Mihails Zemļinskis guva
divus vārtus un vienīgais izpelnījās Latvijas izlases galvenā trenera
Aleksandra Starkova atzinību.
Pirms septiņiem gadiem Latvijas deputāti futbola mačā zaudēja
Seima komandai, bet šoreiz, piektdienas pēcpusdienā izbrīvējuši laiku
no valsts darbiem, uzvarēja mūsējie — ar 6:3. Saeimas komandai bija
spēcīgs trumpis — bijušais profesionālais futbolists, ilggadējs
Latvijas izlases spēlētājs Mihails Zemļinskis. Viņa kontā divi vārti. Aleksandrs Starkovs noskatījās pirmo periodu (4:2 Saeimas
labā) un, vaicāts, vai redz papildinājumu izlasei, atklāti pasmaidīja:
„Diez vai.” Izlases galvenais treneris kā vislabāko spēlētāju komandā
novērtēja, protams, Zemļinski. „Katram ir jānodarbojas ar savu lietu,
gribētos, lai šīs abas komandas rada labus apstākļus gan futbolam, gan
bērnu sportam, lai aug maiņa izlasei. Tas ir deputātu galvenais
uzdevums. Prieks, ka viņi popularizē futbolu,” teic Starkovs.
Šodien lidostā "Rīga" ar reisu no Frankfurtes Latvijā atgriezās
Latvijas hokeja izlases spēlētāji un skeletonisti Martins un Tomass
Dukuri, kurus ar skaļām ovācijām sveica ap 100 sagaidītāju.
Lidostā
sportistus sagaidīt bija ieradušies arī viņu vecāki, izglītības un
zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) un Latvijas Olimpiskās komitejas
prezidents Aldonis Vrubļevskis.
Uzrunājot sagaidītājus, abi brāļi
pateicās par līdzjutēju atbalstu un negulētajām naktīm, ko līdzjutēji
pavadījuši, sekojot līdzi sacensību norisei, un izteica cerību uz
arvien labākiem sasniegumiem nākotnē.
Izglītības un zinātnes ministre, sveicot Latvijas
skeletonistus, uzteica lielo vecāku un treneru ieguldījumu. "Starti
bija spoži, bet konkurence - milzīga," uzsvēra Koķe, vēlot, lai abiem
brāļiem pietiktu spēka un izturības arī zelta medaļas iegūšanai
nākotnē.
Dukurus un hokeja izlasi lidostā sagaida ar skaļām ovācijām
Ministre
arī norādīja, ka viens no pirmajiem darbiem, ko viņa darīs, būs
priekšlikuma virzīšana Nacionālajā sporta padomē par valsts naudas
balvu piešķiršanu.
Savukārt Vrubļevskis, pasniedzot ziedus abu brāļu mātei,
akcentēja to, ka šīs spēles izcēlās ar lielu ģimeniskumu, un vēlreiz
uzsvēra ģimenes spēku, vēlot, lai abi sportisti piedzīvotu vēl vismaz
divus olimpiskos ciklus un, cerams, nākotnē būtu redzami, abi stāvam uz
viena goda pjedestāla.
Latvijas Bobsleja federācijas ģenerālsekretārs solīja,
ka jau tuvākajā nākotnē rosinās federāciju pārsaukt par Latvijas
Bobsleja un skeletona federāciju.
Jau ziņots, ka šodien plkst.17.30 Siguldas Svētku
laukumā novada dome un iedzīvotāji sveiks skeletonistus Martinu un
Tomasu Dukurus, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.
Martins Dukurs pagājušās nedēļas nogalē izcīnīja
Latvijai olimpisko sudraba medaļu Vankūveras olimpiskajās spēlēs
skeletonā, bet Tomass Dukurs ierindojās 4.vietā.
Skeletonistus, līdzīgi kā kamaniņu braucējus Andri un
Juri Šicus, siguldieši sagaidīs ar Latvijas valsts karogiem, plakātiem
un pašu veidotu Slavas aleju. Pasākumā aicināti piedalīties brāļi Šici,
lai kopā ar siguldiešiem ekrānos vēlreiz vērotu Siguldas olimpiešu
"zelta mirkļus". Olimpiešiem tiks veltīta arī uguņošana. Pasākuma laikā
būs iespēja saņemt gan brāļu Dukuru, gan brāļu Šicu autogrāfus.
Kā ziņots, par godu siguldiešu izcīnītajām olimpiskajām
sudraba medaļām Vankūveras olimpiskajās spēlēs kamaniņu braukšanā
divniekiem un skeletonā Siguldā ir pacelti Latvijas valsts karogi.
"Mēs lepojamies ar siguldiešiem, kuri ar savu
neatlaidību un mērķtiecību pierāda, ka ir pasaules līmeņa profesionāļi
un izcīna augstākos apbalvojumus sportā. Aicinu visus novadniekus
sagaidīt arī brāļu Dukuru atgriešanos dzimtajā Siguldā un sveikt ar
augstajiem sasniegumiem, parādot, ka mēs lepojamies ar saviem
novadniekiem," saka novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Pirms olimpiešu ierašanās no plkst.17 Svētku laukumā
kopā ar deju kolektīvu "Vizbulīte" notiks arī vārda došanas svinības
vairāk nekā septiņus metrus augstajam Siguldas sniegavīram, kuram vārdu
no pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu rosinātiem variantiem izvēlējās
gandrīz 300 Siguldas novada iedzīvotāji.
Lai arī Vides ministrija norāda, ka tuvākajās dienās
gaidāmais atkusnis plūdus neradīs, visticamāk, brīvdienās un nākamās
nedēļas sākumā tomēr dažviet Latvijas iedzīvotājiem gumijas zābaki būs
ļoti nepieciešami.
Brīvdienās Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi sola nokrišņus -
pārsvarā sniega un slapja sniega veidā. Gaisa temperatūra naktī būs
līdz -2 grādiem, bet dienā dažviet gaisa temperatūra varētu sasniegt
pat +4 grādu atzīmi.
Jau nākamās nedēļas vidū situācija mainīsies - Latvijas teritorijā ieplūdīs aukstāka gaisa masas un jau atkal pieturēsies sals.
Naktī
uz pirmdienu gaidāms sniegs. Būs -1...-4 grādus stiprs sals. Savukārt
dienā lielākajā Latvijas teritorijas daļā sinoptiķi nokrišņus
neprognozē. Dienā gaiss iesils no 0 līdz +2 grādiem.
Šodien youtube.com no lietotāja neo4ata tika izvietots video ar
nosaukumu ''Paziņojums''. Video ''neo'' saka, ka kamēr viņiem ir no VID
noplūdušie dati tauta ir neuzvarama! Fonā arī LULŪ picas kaste - slēptā
reklāma? :) neo4ATA Video paziņojums tautai ir īsts vai nē?
Pēc
tam, kad «Dejo ar zvaigzni» krusttēvs Valērijs Mironovs izteica
šokējošus draudus trīs bērnu māmiņai Santai Didžus par izkrišanu no
dejotāju rindām liekā svara dēļ, deju skolotājs no šova tika izlidināts
pats.
Pēc neoficiālas informācijas, pat daži no sponsoriem bija
grasījušies atsaukt savu finansiālo atbalstu šim šovam, ja tajā
turpināsies ņirgāšanās par dalībniekiem.
Māmiņu bieds
TV raidījuma «Māmiņu klubs» vadītāja, aktrise un trīs bērnu Emīlijas
(8), Dāvja Ludviga (5) un Rūda (seši mēneši) – māmiņa Santa Didžus savu
pirmo iznācienu šovā «Dejo ar zvaigzni 3» noslēdza ar nepilnu minūti
ilgu karāšanos ar galvu uz leju. Kā norādīja Didžus deju partneris
Māris Pūce, lai izpildītu šādu triku, sievietei nepieciešamas ļoti
spēcīgas kājas. Diemžēl žūrija aktrises spēku nenovērtēja. «Pie visa,
kas jums nesanāca, vainīgs tikai un vienīgi liekais svars. Nometīsiet
to, būs labāk. Lieko svaru nenometīsiet, no šova ātri izkritīsiet ārā,»
skaļā balsī paziņoja pie žūrijas galda pirmo un, iespējams, pēdējo
reizi šova vēsturē sēdošais deju skolotājs Valērijs Mironovs. «Uzskatu,
ka mana vērtēšana bija taisnīga un atbilstoša pirmo deju sniegumam –
lai ir kur augt,» tiešajā ēterā izteikto kritiku vēlāk pamatoja
Mironovs.
Sievietes sašutušas
Aktrisei žūrijas teikto izdevās pārvērst veiksmīgā jokā, par savu
sarūgtinājumu nevienam tā arī neieminoties, bet pie TV ekrāniem sēdošo
māmiņu sašutumam nebija robežu. «Jūs, Valērij, nevarat iedomāties, kā
sagrāvāt savu reputāciju ar šovā izteiktajiem komentāriem – noteikti
vairs nevedīšu savu bērnu uz jūsu deju studiju,» interneta komentāros
raksta kāda Dace Ozoliņa, apberot dejotāju ar retorisku jautājumu
gūzmu. «Vai kāda sieviete jums ir dzemdējusi bērnu? Vai jūs esat
dzirdējis par to, kādēļ sievietēm ir liekais svars un cik daudz iemeslu
tam var būt? Ja jau mīlat atklātību, tad varu informēt, ka arī jūs
izskatāties pēc... plastisko operāciju verga, kuru ieraugot uz ielas
tumsā cilvēki noteikti baidās,» aizskartā māmiņa atspēlējas Mironovam.
Žūrija pēkšņi kļūst laipna
Šova otrajā raidījumā Mironovs no žūrijas rindām bija pazudis,
atlikušos «Dejo ar zvaigzni» žūrētājus turpat aizkulisēs mudinot būt
pret dejojošajām zvaigznēm pretimnākošiem un laipniem. Un tavu brīnumu
– pirmajā raidījumā saņemto divnieku vietā nu kā no pārpilnības raga
bira devītnieki un desmitnieki! Pat neraugoties uz to, ka Santas Didžus
kleitai nodevīgi spiedās cauri sievišķīgs vēderiņš, visa šova laikā tā
arī ne reizi neizskanēja tādi vārdi kā «liekais svars» vai «pārāk
resns». Vai kardinālās žūrijas izmaiņas būtu pirmajā raidījumā
aizskarto māmiņu nopelns?
Sponsori atsakoties atbalstīt
Šāds scenārijs gan bija jau iepriekš paredzams. «Esmu vairāk nekā
pārliecināts, ka otrajā un trešajā raidījumā žūrija būs pilnīgi citāda
– uzspēlēti pretimnākoša un izsmērēti laipna,» sarunā ar »VZ« pēc pirmā
raidījuma pārliecinoši pavēstīja kāds «Dejo ar zvaigzni» dalībnieks,
kas vēlējās palikt anonīms. «Iemesls tam visam ir gaužām vienkāršs –
pēc tam, kad žūrija vairākus «Dejo ar zvaigzni» dalībniekus bija visas
Latvijas priekšā publiski pazemojusi, šova sponsori paziņojuši par
iespējamu atteikšanos no šā raidījuma sponsorēšanas. Vismaz tajā
gadījumā, ja šovā neparādīšoties reklāmās solītās pozitīvās emocijas,»
apgalvoja šova dalībnieks. «Šobrīd risinās divi savā starpā konkurējoši
šovi: TV3 «Dejo ar zvaigzni» un LNT «O!Kartes akadēmija» – neviens no
sponsoriem nevēlas kļūt par negatīvākā Latvijas šova atbalstītāju. Lai
gan notikušo mainīt tik un tā vairs nav iespējams – lai arī cik
iedrošinoša un atbalstoša priekšdienās kļūs «Dejo ar zvaigzni» žūrija,
šova pozitīvā aura diemžēl jau ir sabojāta. Un ne tikai televīzijas
skatītājiem, bet arī mums, šā šova dalībniekiem. Dejotāju ballītē
viesnīcā «Baltvilla», kas sekoja pēc pirmā raidījuma, valdīja sajūta,
it kā visi būtu sapulcējušies nevis uz kaut kā jauna sākšanos, bet gan
uz kaut kā bērēm...» smagi nopūšoties, »VZ« atzina deju šova
dalībnieks.
Esot tikai aizvietojis
Šova «Dejo ar zvaigzni» veidotājiem par negaidītajām izmaiņām žūrijā
gan ir savs skaidrojums: «Līdzīgi kā humorists Valters Krauze «Dejo ar
zvaigzni» pirmajā raidījumā aizvietoja šova īsto vadītāju Juri
Šteinbergu, arī Valērijs Mironovs šova atklāšanas raidījumā tikai
aizvietoja žūrijas īsteno un turpmāk arī pastāvīgo dalībnieku – deju
grupas «Dzirnas» horeogrāfu Agri Daņiļēviču.»
Šteinbergs «Dejo ar zvaigzni» atklāšanās dienā baudījis atvaļinājumu
Gruzijā, bet Daņiļēvičs šajā laikā dejoja striptīzu uz Limbažu kultūras
nama skatuves izrādē «Kailie brieži». «Visos turpmākajos raidījumos
žūrijas nemainīgo sastāvu veidos Vladimirs Ponomarjovs, Anita Šmite un
jau minētais Daņiļēvičs,» informēja šova veidotāji. Kas attiecoties uz
Mironova aizvainojošajiem izteikumiem, tie, pēc šova veidotāju domām,
dalībniekiem tikai papildus uzsituši asinis, atmodinot visos šovam
nepieciešamo spītu. To, vai skarbie žūrijas izteikumi dalībniekos nebūs
radījuši pretēju efektu, rādīs laiks.
Lai
gan pārtikas kviešu un rudzu iepirkuma cena pērn samazinājusies
aptuveni par trešdaļu, maizes cena veikalu plauktos kļuvusi augstāka.
Graudu
vidējās iepirkuma cenas, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP)
datiem, pērn turpināja kristies – no 100,06 latiem par tonnu 2008. gadā
līdz 73,25 latiem par tonnu 2009. gadā, tādējādi sasniedzot 2006. gada
vidējo iepirkuma cenu līmeni. Kviešu cenas samazinājušās no 108,76
latiem par tonnu līdz 79,75 latiem par tonnu, rudzu – no 83,79 līdz
56,02 latiem par tonnu. Ievērojami samazinājās arī pārtikas kviešu un
rudzu cenas. Pārtikas kviešu iepirkuma cena 2008. gadā bija 125,42 lati
par tonnu, pērn – 85,11 lati par tonnu, tas ir, par 32% procentiem
zemāka. Pārtikas rudzu cena samazinājās no 89,32 latiem līdz 57,22
latiem par tonnu graudu, tas ir, par 35 procentiem. Augstākā labuma
kviešu miltu cena pērn samazinājās tikai par 3 santīmiem uz vienu
kilogramu, bet rupjmaize un baltmaize veikalos maksāja par 2 līdz 3
santīmiem kilogramā vairāk nekā 2008. gadā.
SIA Lāči mārketinga vadītājs Atis Blinds Neatkarīgajai skaidroja, ka
Lāču maizes cena pērn samazināta par aptuveni 30 procentiem un maizes
cenas tādā līmenī ir izdevies noturēt arī līdz šim. Kaut arī maizes
cepējus pavasarī gaida jauns resursu – gāzes un polietilēna – cenu
kāpums, uzņēmums cer, ka maizes cena veikalos nekāps.
Latvijas maiznieku biedrība uzsver, ka maizes izmaksas nav atkarīgas
tikai no miltu cenas. Maizes kukulīša cenu veido dažādas izmaksas, no
kurām izejvielas veido mazāk nekā trešdaļu no kopējām izmaksām, tajā
skaitā milti tikai trešo daļu jeb 11% no kopējām maizes klaipa
izmaksām. Maizes mīklai pievieno arī taukvielas, garšvielas un dažādas
piedevas, piemēram, ķimenes, sēkliņas u.c. Liela izmaksu pozīcija ir
pievienotās vērtības nodoklim un mazumtirgotāju uzcenojumam. Pēc maizes
cepēju skaidrotā, jāņem vērā arī darbaspēka, transportēšanas un
enerģijas izmaksas, kā arī ražošanas uzturēšanas izmaksas
(administratīvās, apkures u.c.).
CSP dati liecina, ka pērn kopumā tika iepirkts 1,16 miljonu tonnu
graudu, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kviešu
iepirkuma apjoms pērn pieaudzis par 449 tūkstošiem tonnu jeb 2,2
reizes, tai skaitā pārtikas kviešu pērn iepirkts par 369 000 tonnu jeb
3,2 reizes vairāk nekā 2008. gadā.
Savukārt kopumā iegūti tika 1,7 miljoni tonnu graudu, kas ir nedaudz
mazāk nekā iepriekšējā gadā – par 26,3 tūkstošiem tonnu jeb 1,6
procentiem. Nedaudz sarukusi arī graudaugu vidējā ražība – no 31
centnera no 1 hektāra 2008. gadā līdz 30,8 centneriem 2009. gadā.
Graudu kopievākumu gandrīz iepriekšējā gada līmenī nodrošināja ziemāju
graudaugu kopražas pieaugums par 41,3 tūkstošiem tonnu jeb 4,1
procentu, sējumu platībām palielinoties par 17,6 procentiem.
Aptuveni 11 000 hektāru graudaugu sējumu pērn iznīka vai netika
novākti. Vairāk nekā pusē no nenovāktās platības – 5,2 tūkstošos
hektāru – auga griķi.
***
VIEDOKĻI
Kārlis Zemešs, Latvijas maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs:
– Tam, ka maize veikalu plauktos ir kļuvusi dārgāka, es nevaru
piekrist. Šobrīd veikalos daudzi maizes veidi tiek tirgoti par akcijas
cenām. Pēc būtības maize ir kļuvusi lētāka, nevis dārgāka, ņemot vērā
to milzīgo maizes daudzumu, kas tiek piedāvāts par akcijas cenām.
Turklāt maizes cepēji neiepērk vis graudus, bet gan miltus. Un miltu
cenas samazinājums nav bijis proporcionāls graudu iepirkuma cenas
kritumam. Turklāt, maizes cepšanā tiek izmantotas arī daudzas citas
izejvielas. Tāpēc maizes cenas izmaiņas nekad nebūs tieši
proporcionālas graudu iepirkuma cenu izmaiņām.
Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs:
– Gada laikā graudu cena ir samazinājusies ne tikai par 30 procentiem,
bet pat par 50 procentiem. Mums kā graudu ražotājiem ir nepieņemami, ka
graudu cena ir būtiski nokritusies, bet patērētājs nevar iegādāties
maizi atbilstoši izejvielas cenai. Protams, maiznieki iepērk ne jau
graudus, bet miltus. Atbildība par to, ka maize veikalos maksā tik
dārgi salīdzinājumā ar izejvielas cenu, ir jāuzņemas gan miltu
malējiem, gan cepējiem. Manuprāt, pārstrādātāji vai nu nespēj veikt
reformas savos uzņēmumos, lai optimizētu ražošanu, vai nespēj
pielāgoties situācijai, vai arī šobrīd izmanto situāciju un parazitē uz
sabiedrības rēķina, kamēr pircēji sāks protestēt par augstajām maizes
cenām
Pēc maiznieku biedrības sniegtās informācijas iznāk, ka maizes kukulīša
izmaksās enerģija veido tikai 4 procentus. Taču, kad pieauga
elektroenerģijas cenas, maiznieki apgalvoja, ka enerģijas izmaksas ir
ļoti būtiskas maizes ražošanā, un maizes cenas pacēla par 10 līdz 15
procentiem. Tas faktiski nozīmē, ka pārstrādātāji sniedz nepatiesu
informāciju gan sabiedrībai, gan ražotājiem.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija šodien, izskatot iesniegtos priekšlikumus Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likumam, nolēma, ka būs atļauta alus un vīna
reklāma, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals
būs aizliegti.
Alus un vīna reklāmu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās drīkstēs iekļaut no plkst.22 līdz 7.
Patlaban Radio un televīzijas likumā ir atļauta alus un vīna reklāma, nenosakot konkrētu atļauto izplatīšanas raidlaiku.
Komisija arī nolēma topošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
ierakstīt, ka elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri veic
televīzijas programmu retranslāciju, izmantojot kabeļtelevīziju, ir
jānodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko mediju
televīzijas programmu pievadīšanu abonentam nemainītā veidā, kā arī
nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tādu televīzijas programmu
pievadīšanu katram attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentam nemainītā
veidā, kas, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, gala
lietotājam ir pieejamas bez maksas. Šo programmu izplatīšanai
attiecīgajos publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja
nav vajadzīga.
Likumdevējs arī noteiks, ka par šo televīzijas programmu retranslācijas
nodrošināšanu neiekasēs maksu ne no programmas veidotāja, ne no
retranslētāja.
Jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums tiek gatavots otrajam
lasījumam jau kopš 2009.gada novembra, bet no iesniegtajiem 285
priekšlikumiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija līdz
šodienai ir paspējusi izskatīt tikai apmēram pusi priekšlikumu.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisija šodien, izskatot iesniegtos priekšlikumus Elektronisko
plašsaziņas līdzekļu likumam, nolēma, ka būs atļauta alus un vīna
reklāma, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals
būs aizliegti.
Alus un vīna reklāmu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās drīkstēs iekļaut no plkst.22 līdz 7.
Patlaban Radio un televīzijas likumā ir atļauta alus un vīna reklāma, nenosakot konkrētu atļauto izplatīšanas raidlaiku.
Komisija arī nolēma topošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā
ierakstīt, ka elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri veic
televīzijas programmu retranslāciju, izmantojot kabeļtelevīziju, ir
jānodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko mediju
televīzijas programmu pievadīšanu abonentam nemainītā veidā, kā arī
nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tādu televīzijas programmu
pievadīšanu katram attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentam nemainītā
veidā, kas, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, gala
lietotājam ir pieejamas bez maksas. Šo programmu izplatīšanai
attiecīgajos publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja
nav vajadzīga.
Likumdevējs arī noteiks, ka par šo televīzijas programmu retranslācijas
nodrošināšanu neiekasēs maksu ne no programmas veidotāja, ne no
retranslētāja.
Jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums tiek gatavots otrajam
lasījumam jau kopš 2009.gada novembra, bet no iesniegtajiem 285
priekšlikumiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija līdz
šodienai ir paspējusi izskatīt tikai apmēram pusi priekšlikumu.