Latvijā - Rakstu katalogs - Izklaides Portāls
Sākums » Raksti » Latvijā

Materiālu skaits kategorijā: 64
Parādīti materiāli: 11-20
Lappuses: « 1 2 3 4 ... 6 7 »

Šķirot pēc: Datums · Nosaukums · Reitings · Komentāri · Skatījumi
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą26.02.2010


"Personas 1" ienākumi no Ls 5390 janvārī kritušies uz Ls 476 februārī.

Arī pārējos gada mēnešos ienākumi bijuši līdzīgi. Šīs personas bruto ienākumi februārī salīdzinājumā ar janvāri samazinājušies vairāk nekā desmit reizes, izriet no šiem datiem.

Vēl viena Rēzeknes policijas darbinieka ienākumi pārsnieguši Ls 1000. Viņš gan kopš februāra Rēzeknes policijā, visticamāk, vairs nestrādā, liecina dati.

Savukārt pārējo Rēzeknes policijas darbinieku ienākumi bijuši krietni mazāki - aptuveni Ls 500. Taču pārsvarā visi darbinieki janvārī saņēmuši vairāk nekā citos gada mēnešos. 4ATA izplatījusi informāciju par pagājušā gada janvāri-augustu.

4ATA materiāli arī liecina, ka

tik lieli policijas darbinieku ienākumi kā Rēzeknē nav nevienā citā policijas struktūrvienībā.

Patlaban Rēzeknes policiju vada Viktors Čudars, liecina policijas dati.

Policijā "stāvus pārsteigti" par šādām summām

Savukārt Rēzeknes policijas Kārtības policijas biroja priekšnieks Antons Gaisiņš portālam TVNET sacīja, ka ir "stāvus pārsteigts" par šādām summām, kas minētas izplatītajos materiālos. Viņš apgalvoja, ka ne viņš, kas varētu būt "Persona 4", ne viņa augstākstāvošie kolēģi, kas varētu būt pirmās trīs personas šajos datos, šādus tūkstošus nav saņēmušas.

"Neesmu saņēmis ne tūkstoti, ne pusotru," viņš apgalvoja, uzsverot - "nezinu, kā tas varēja gadīties", ka publiskotas šādas summas.

Gaisiņš stāstīja, ka līdz pagājušā gada jūlijam ik mēnesi saņēmis aptuveni Ls 600 uz rokas, bet no 1.jūlija algas ir mazinātas.

Arī pagājušā gada janvārī viņš "uz rokas" saņēmis tikai Ls 600-700, nevis 4ATA datos minētos vairāk nekā Ls 2000 "uz papīra".

Arī Čudars portālam TVNET apgalvoja, ka šādu algu, kā minēts izplatītajos materiālos, viņš pagājušā gada janvārī nav saņēmis. Kā apliecinājumu tam viņš arī atsūtīja sava bankas konta izrakstu. To varat aplūkot pie resursiem. Kontu izraksts parāda, ka viņa alga pagājušā gada janvārī bija Ls 793.

Portāls TVNET jau vēstījis par 4ATA aktivitātēm, publiskojot, iespējams, no VID datu bāzes "nozagto" informāciju. Tā, iespējams, atklāj lielas algas valsts un pašvaldību kontrolētajos uzņēmumos. Par 4ATA aktivitātēm publiski kļuva zināms 14.februārī, kad raidījums "De facto" paziņoja, ka no VID Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) noplūdis vērienīgs daudzums dokumentu. 4ATA esot ieguvusi gandrīz visus EDS datus - noplūduši 7,4 miljoni dokumentu, bet kopumā patlaban EDS varētu būt nedaudz vairāk par astoņiem miljoniem dokumentu.

4ATA, publicējot šos materiālus, norādīja, ka bruto ienākumi iekļauj gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas.


SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 566 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą26.02.2010

Lai arī Saeimas komanda futbola spēlē uzvarēja Lietuvas kolēģus, Latvijas kājbumbas izlases un „Skonto” galvenais treneris Aleksandrs Starkovs deputātu sportiskās spējas vērtē diplomātiski atturīgi.

Deputāts Mihails Zemļinskis guva divus vārtus un vienīgais izpelnījās Latvijas izlases galvenā trenera Aleksandra Starkova atzinību.

Pirms septiņiem gadiem Latvijas deputāti futbola mačā zaudēja Seima komandai, bet šoreiz, piektdienas pēcpusdienā izbrīvējuši laiku no valsts darbiem, uzvarēja mūsējie — ar 6:3. Saeimas komandai bija spēcīgs trumpis — bijušais profesionālais futbolists, ilggadējs Latvijas izlases spēlētājs Mihails Zemļinskis. Viņa kontā divi vārti.
Aleksandrs Starkovs  noskatījās pirmo periodu (4:2 Saeimas labā) un, vaicāts, vai redz papildinājumu izlasei, atklāti pasmaidīja: „Diez vai.” Izlases galvenais treneris kā vislabāko spēlētāju komandā novērtēja, protams, Zemļinski. „Katram ir jānodarbojas ar savu lietu, gribētos, lai šīs abas komandas rada labus apstākļus gan futbolam, gan bērnu sportam, lai aug maiņa izlasei. Tas ir deputātu galvenais uzdevums. Prieks, ka viņi popularizē futbolu,” teic Starkovs.
SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 647 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą26.02.2010

Šodien lidostā "Rīga" ar reisu no Frankfurtes Latvijā atgriezās Latvijas hokeja izlases spēlētāji un skeletonisti Martins un Tomass Dukuri, kurus ar skaļām ovācijām sveica ap 100 sagaidītāju.

Lidostā sportistus sagaidīt bija ieradušies arī viņu vecāki, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldonis Vrubļevskis.

Uzrunājot sagaidītājus, abi brāļi pateicās par līdzjutēju atbalstu un negulētajām naktīm, ko līdzjutēji pavadījuši, sekojot līdzi sacensību norisei, un izteica cerību uz arvien labākiem sasniegumiem nākotnē.

Izglītības un zinātnes ministre, sveicot Latvijas skeletonistus, uzteica lielo vecāku un treneru ieguldījumu. "Starti bija spoži, bet konkurence - milzīga," uzsvēra Koķe, vēlot, lai abiem brāļiem pietiktu spēka un izturības arī zelta medaļas iegūšanai nākotnē.

Dukurus un hokeja izlasi lidostā sagaida ar skaļām ovācijām


Ministre arī norādīja, ka viens no pirmajiem darbiem, ko viņa darīs, būs priekšlikuma virzīšana Nacionālajā sporta padomē par valsts naudas balvu piešķiršanu.

Savukārt Vrubļevskis, pasniedzot ziedus abu brāļu mātei, akcentēja to, ka šīs spēles izcēlās ar lielu ģimeniskumu, un vēlreiz uzsvēra ģimenes spēku, vēlot, lai abi sportisti piedzīvotu vēl vismaz divus olimpiskos ciklus un, cerams, nākotnē būtu redzami, abi stāvam uz viena goda pjedestāla.

Latvijas Bobsleja federācijas ģenerālsekretārs solīja, ka jau tuvākajā nākotnē rosinās federāciju pārsaukt par Latvijas Bobsleja un skeletona federāciju.

Jau ziņots, ka šodien plkst.17.30 Siguldas Svētku laukumā novada dome un iedzīvotāji sveiks skeletonistus Martinu un Tomasu Dukurus, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Martins Dukurs pagājušās nedēļas nogalē izcīnīja Latvijai olimpisko sudraba medaļu Vankūveras olimpiskajās spēlēs skeletonā, bet Tomass Dukurs ierindojās 4.vietā.

Skeletonistus, līdzīgi kā kamaniņu braucējus Andri un Juri Šicus, siguldieši sagaidīs ar Latvijas valsts karogiem, plakātiem un pašu veidotu Slavas aleju. Pasākumā aicināti piedalīties brāļi Šici, lai kopā ar siguldiešiem ekrānos vēlreiz vērotu Siguldas olimpiešu "zelta mirkļus". Olimpiešiem tiks veltīta arī uguņošana. Pasākuma laikā būs iespēja saņemt gan brāļu Dukuru, gan brāļu Šicu autogrāfus.

Kā ziņots, par godu siguldiešu izcīnītajām olimpiskajām sudraba medaļām Vankūveras olimpiskajās spēlēs kamaniņu braukšanā divniekiem un skeletonā Siguldā ir pacelti Latvijas valsts karogi.

"Mēs lepojamies ar siguldiešiem, kuri ar savu neatlaidību un mērķtiecību pierāda, ka ir pasaules līmeņa profesionāļi un izcīna augstākos apbalvojumus sportā. Aicinu visus novadniekus sagaidīt arī brāļu Dukuru atgriešanos dzimtajā Siguldā un sveikt ar augstajiem sasniegumiem, parādot, ka mēs lepojamies ar saviem novadniekiem," saka novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Pirms olimpiešu ierašanās no plkst.17 Svētku laukumā kopā ar deju kolektīvu "Vizbulīte" notiks arī vārda došanas svinības vairāk nekā septiņus metrus augstajam Siguldas sniegavīram, kuram vārdu no pirmsskolas izglītības iestāžu bērnu rosinātiem variantiem izvēlējās gandrīz 300 Siguldas novada iedzīvotāji.

SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 729 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą26.02.2010



Lai arī Vides ministrija norāda, ka tuvākajās dienās gaidāmais atkusnis plūdus neradīs, visticamāk, brīvdienās un nākamās nedēļas sākumā tomēr dažviet Latvijas iedzīvotājiem gumijas zābaki būs ļoti nepieciešami.

Brīvdienās Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi sola nokrišņus - pārsvarā sniega un slapja sniega veidā. Gaisa temperatūra naktī būs līdz -2 grādiem, bet dienā dažviet gaisa temperatūra varētu sasniegt pat +4 grādu atzīmi.

Jau nākamās nedēļas vidū situācija mainīsies - Latvijas teritorijā ieplūdīs aukstāka gaisa masas un jau atkal pieturēsies sals.

Naktī uz pirmdienu gaidāms sniegs. Būs -1...-4 grādus stiprs sals. Savukārt dienā lielākajā Latvijas teritorijas daļā sinoptiķi nokrišņus neprognozē. Dienā gaiss iesils no 0 līdz +2 grādiem.


SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 620 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą26.02.2010

Šodien youtube.com no lietotāja neo4ata tika izvietots video ar nosaukumu ''Paziņojums''. Video ''neo'' saka, ka kamēr viņiem ir no VID noplūdušie dati tauta ir neuzvarama! Fonā arī LULŪ picas kaste - slēptā reklāma? :) neo4ATA Video paziņojums tautai ir īsts vai nē?

SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 568 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą26.02.2010

Foto: F64

Pēc tam, kad «Dejo ar zvaigzni» krusttēvs Valērijs Mironovs izteica šokējošus draudus trīs bērnu māmiņai Santai Didžus par izkrišanu no dejotāju rindām liekā svara dēļ, deju skolotājs no šova tika izlidināts pats.

Pēc neoficiālas informācijas, pat daži no sponsoriem bija grasījušies atsaukt savu finansiālo atbalstu šim šovam, ja tajā turpināsies ņirgāšanās par dalībniekiem.

Māmiņu bieds

TV raidījuma «Māmiņu klubs» vadītāja, aktrise un trīs bērnu Emīlijas (8), Dāvja Ludviga (5) un Rūda (seši mēneši) – māmiņa Santa Didžus savu pirmo iznācienu šovā «Dejo ar zvaigzni 3» noslēdza ar nepilnu minūti ilgu karāšanos ar galvu uz leju. Kā norādīja Didžus deju partneris Māris Pūce, lai izpildītu šādu triku, sievietei nepieciešamas ļoti spēcīgas kājas. Diemžēl žūrija aktrises spēku nenovērtēja. «Pie visa, kas jums nesanāca, vainīgs tikai un vienīgi liekais svars. Nometīsiet to, būs labāk. Lieko svaru nenometīsiet, no šova ātri izkritīsiet ārā,» skaļā balsī paziņoja pie žūrijas galda pirmo un, iespējams, pēdējo reizi šova vēsturē sēdošais deju skolotājs Valērijs Mironovs. «Uzskatu, ka mana vērtēšana bija taisnīga un atbilstoša pirmo deju sniegumam – lai ir kur augt,» tiešajā ēterā izteikto kritiku vēlāk pamatoja Mironovs.

Sievietes sašutušas

Aktrisei žūrijas teikto izdevās pārvērst veiksmīgā jokā, par savu sarūgtinājumu nevienam tā arī neieminoties, bet pie TV ekrāniem sēdošo māmiņu sašutumam nebija robežu. «Jūs, Valērij, nevarat iedomāties, kā sagrāvāt savu reputāciju ar šovā izteiktajiem komentāriem – noteikti vairs nevedīšu savu bērnu uz jūsu deju studiju,» interneta komentāros raksta kāda Dace Ozoliņa, apberot dejotāju ar retorisku jautājumu gūzmu. «Vai kāda sieviete jums ir dzemdējusi bērnu? Vai jūs esat dzirdējis par to, kādēļ sievietēm ir liekais svars un cik daudz iemeslu tam var būt? Ja jau mīlat atklātību, tad varu informēt, ka arī jūs izskatāties pēc... plastisko operāciju verga, kuru ieraugot uz ielas tumsā cilvēki noteikti baidās,» aizskartā māmiņa atspēlējas Mironovam.

Žūrija pēkšņi kļūst laipna

Šova otrajā raidījumā Mironovs no žūrijas rindām bija pazudis, atlikušos «Dejo ar zvaigzni» žūrētājus turpat aizkulisēs mudinot būt pret dejojošajām zvaigznēm pretimnākošiem un laipniem. Un tavu brīnumu – pirmajā raidījumā saņemto divnieku vietā nu kā no pārpilnības raga bira devītnieki un desmitnieki! Pat neraugoties uz to, ka Santas Didžus kleitai nodevīgi spiedās cauri sievišķīgs vēderiņš, visa šova laikā tā arī ne reizi neizskanēja tādi vārdi kā «liekais svars» vai «pārāk resns». Vai kardinālās žūrijas izmaiņas būtu pirmajā raidījumā aizskarto māmiņu nopelns?

Sponsori atsakoties atbalstīt

Šāds scenārijs gan bija jau iepriekš paredzams. «Esmu vairāk nekā pārliecināts, ka otrajā un trešajā raidījumā žūrija būs pilnīgi citāda – uzspēlēti pretimnākoša un izsmērēti laipna,» sarunā ar »VZ« pēc pirmā raidījuma pārliecinoši pavēstīja kāds «Dejo ar zvaigzni» dalībnieks, kas vēlējās palikt anonīms. «Iemesls tam visam ir gaužām vienkāršs – pēc tam, kad žūrija vairākus «Dejo ar zvaigzni» dalībniekus bija visas Latvijas priekšā publiski pazemojusi, šova sponsori paziņojuši par iespējamu atteikšanos no šā raidījuma sponsorēšanas. Vismaz tajā gadījumā, ja šovā neparādīšoties reklāmās solītās pozitīvās emocijas,» apgalvoja šova dalībnieks. «Šobrīd risinās divi savā starpā konkurējoši šovi: TV3 «Dejo ar zvaigzni» un LNT «O!Kartes akadēmija» – neviens no sponsoriem nevēlas kļūt par negatīvākā Latvijas šova atbalstītāju. Lai gan notikušo mainīt tik un tā vairs nav iespējams – lai arī cik iedrošinoša un atbalstoša priekšdienās kļūs «Dejo ar zvaigzni» žūrija, šova pozitīvā aura diemžēl jau ir sabojāta. Un ne tikai televīzijas skatītājiem, bet arī mums, šā šova dalībniekiem. Dejotāju ballītē viesnīcā «Baltvilla», kas sekoja pēc pirmā raidījuma, valdīja sajūta, it kā visi būtu sapulcējušies nevis uz kaut kā jauna sākšanos, bet gan uz kaut kā bērēm...» smagi nopūšoties, »VZ« atzina deju šova dalībnieks.

Esot tikai aizvietojis

Šova «Dejo ar zvaigzni» veidotājiem par negaidītajām izmaiņām žūrijā gan ir savs skaidrojums: «Līdzīgi kā humorists Valters Krauze «Dejo ar zvaigzni» pirmajā raidījumā aizvietoja šova īsto vadītāju Juri Šteinbergu, arī Valērijs Mironovs šova atklāšanas raidījumā tikai aizvietoja žūrijas īsteno un turpmāk arī pastāvīgo dalībnieku – deju grupas «Dzirnas» horeogrāfu Agri Daņiļēviču.»

Šteinbergs «Dejo ar zvaigzni» atklāšanās dienā baudījis atvaļinājumu Gruzijā, bet Daņiļēvičs šajā laikā dejoja striptīzu uz Limbažu kultūras nama skatuves izrādē «Kailie brieži». «Visos turpmākajos raidījumos žūrijas nemainīgo sastāvu veidos Vladimirs Ponomarjovs, Anita Šmite un jau minētais Daņiļēvičs,» informēja šova veidotāji. Kas attiecoties uz Mironova aizvainojošajiem izteikumiem, tie, pēc šova veidotāju domām, dalībniekiem tikai papildus uzsituši asinis, atmodinot visos šovam nepieciešamo spītu. To, vai skarbie žūrijas izteikumi dalībniekos nebūs radījuši pretēju efektu, rādīs laiks.

SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 805 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą26.02.2010

Brīdinājums: video dzirdama rupja lamāšanās


SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 743 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą26.02.2010

SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 622 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą26.02.2010

Foto: nra.lv
Ceturtdiena, 25.februāris (2010), plkst.06:49 | Ilze Šteinfelde

Lai gan pārtikas kviešu un rudzu iepirkuma cena pērn samazinājusies aptuveni par trešdaļu, maizes cena veikalu plauktos kļuvusi augstāka.

Graudu vidējās iepirkuma cenas, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pērn turpināja kristies – no 100,06 latiem par tonnu 2008. gadā līdz 73,25 latiem par tonnu 2009. gadā, tādējādi sasniedzot 2006. gada vidējo iepirkuma cenu līmeni. Kviešu cenas samazinājušās no 108,76 latiem par tonnu līdz 79,75 latiem par tonnu, rudzu – no 83,79 līdz 56,02 latiem par tonnu. Ievērojami samazinājās arī pārtikas kviešu un rudzu cenas. Pārtikas kviešu iepirkuma cena 2008. gadā bija 125,42 lati par tonnu, pērn – 85,11 lati par tonnu, tas ir, par 32% procentiem zemāka. Pārtikas rudzu cena samazinājās no 89,32 latiem līdz 57,22 latiem par tonnu graudu, tas ir, par 35 procentiem. Augstākā labuma kviešu miltu cena pērn samazinājās tikai par 3 santīmiem uz vienu kilogramu, bet rupjmaize un baltmaize veikalos maksāja par 2 līdz 3 santīmiem kilogramā vairāk nekā 2008. gadā.

SIA Lāči mārketinga vadītājs Atis Blinds Neatkarīgajai skaidroja, ka Lāču maizes cena pērn samazināta par aptuveni 30 procentiem un maizes cenas tādā līmenī ir izdevies noturēt arī līdz šim. Kaut arī maizes cepējus pavasarī gaida jauns resursu – gāzes un polietilēna – cenu kāpums, uzņēmums cer, ka maizes cena veikalos nekāps.

Latvijas maiznieku biedrība uzsver, ka maizes izmaksas nav atkarīgas tikai no miltu cenas. Maizes kukulīša cenu veido dažādas izmaksas, no kurām izejvielas veido mazāk nekā trešdaļu no kopējām izmaksām, tajā skaitā milti tikai trešo daļu jeb 11% no kopējām maizes klaipa izmaksām. Maizes mīklai pievieno arī taukvielas, garšvielas un dažādas piedevas, piemēram, ķimenes, sēkliņas u.c. Liela izmaksu pozīcija ir pievienotās vērtības nodoklim un mazumtirgotāju uzcenojumam. Pēc maizes cepēju skaidrotā, jāņem vērā arī darbaspēka, transportēšanas un enerģijas izmaksas, kā arī ražošanas uzturēšanas izmaksas (administratīvās, apkures u.c.).

CSP dati liecina, ka pērn kopumā tika iepirkts 1,16 miljonu tonnu graudu, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kviešu iepirkuma apjoms pērn pieaudzis par 449 tūkstošiem tonnu jeb 2,2 reizes, tai skaitā pārtikas kviešu pērn iepirkts par 369 000 tonnu jeb 3,2 reizes vairāk nekā 2008. gadā.

Savukārt kopumā iegūti tika 1,7 miljoni tonnu graudu, kas ir nedaudz mazāk nekā iepriekšējā gadā – par 26,3 tūkstošiem tonnu jeb 1,6 procentiem. Nedaudz sarukusi arī graudaugu vidējā ražība – no 31 centnera no 1 hektāra 2008. gadā līdz 30,8 centneriem 2009. gadā. Graudu kopievākumu gandrīz iepriekšējā gada līmenī nodrošināja ziemāju graudaugu kopražas pieaugums par 41,3 tūkstošiem tonnu jeb 4,1 procentu, sējumu platībām palielinoties par 17,6 procentiem.

Aptuveni 11 000 hektāru graudaugu sējumu pērn iznīka vai netika novākti. Vairāk nekā pusē no nenovāktās platības – 5,2 tūkstošos hektāru – auga griķi.

***

VIEDOKĻI

Kārlis Zemešs, Latvijas maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs:

– Tam, ka maize veikalu plauktos ir kļuvusi dārgāka, es nevaru piekrist. Šobrīd veikalos daudzi maizes veidi tiek tirgoti par akcijas cenām. Pēc būtības maize ir kļuvusi lētāka, nevis dārgāka, ņemot vērā to milzīgo maizes daudzumu, kas tiek piedāvāts par akcijas cenām. Turklāt maizes cepēji neiepērk vis graudus, bet gan miltus. Un miltu cenas samazinājums nav bijis proporcionāls graudu iepirkuma cenas kritumam. Turklāt, maizes cepšanā tiek izmantotas arī daudzas citas izejvielas. Tāpēc maizes cenas izmaiņas nekad nebūs tieši proporcionālas graudu iepirkuma cenu izmaiņām.

Juris Lazdiņš, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs:

– Gada laikā graudu cena ir samazinājusies ne tikai par 30 procentiem, bet pat par 50 procentiem. Mums kā graudu ražotājiem ir nepieņemami, ka graudu cena ir būtiski nokritusies, bet patērētājs nevar iegādāties maizi atbilstoši izejvielas cenai. Protams, maiznieki iepērk ne jau graudus, bet miltus. Atbildība par to, ka maize veikalos maksā tik dārgi salīdzinājumā ar izejvielas cenu, ir jāuzņemas gan miltu malējiem, gan cepējiem. Manuprāt, pārstrādātāji vai nu nespēj veikt reformas savos uzņēmumos, lai optimizētu ražošanu, vai nespēj pielāgoties situācijai, vai arī šobrīd izmanto situāciju un parazitē uz sabiedrības rēķina, kamēr pircēji sāks protestēt par augstajām maizes cenām

Pēc maiznieku biedrības sniegtās informācijas iznāk, ka maizes kukulīša izmaksās enerģija veido tikai 4 procentus. Taču, kad pieauga elektroenerģijas cenas, maiznieki apgalvoja, ka enerģijas izmaksas ir ļoti būtiskas maizes ražošanā, un maizes cenas pacēla par 10 līdz 15 procentiem. Tas faktiski nozīmē, ka pārstrādātāji sniedz nepatiesu informāciju gan sabiedrībai, gan ražotājiem.

SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 612 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą26.02.2010

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien, izskatot iesniegtos priekšlikumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, nolēma, ka būs atļauta alus un vīna reklāma, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals būs aizliegti.

Alus un vīna reklāmu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās drīkstēs iekļaut no plkst.22 līdz 7.

Patlaban Radio un televīzijas likumā ir atļauta alus un vīna reklāma, nenosakot konkrētu atļauto izplatīšanas raidlaiku.

Komisija arī nolēma topošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ierakstīt, ka elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju, izmantojot kabeļtelevīziju, ir jānodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko mediju televīzijas programmu pievadīšanu abonentam nemainītā veidā, kā arī nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tādu televīzijas programmu pievadīšanu katram attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentam nemainītā veidā, kas, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, gala lietotājam ir pieejamas bez maksas. Šo programmu izplatīšanai attiecīgajos publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga.

Likumdevējs arī noteiks, ka par šo televīzijas programmu retranslācijas nodrošināšanu neiekasēs maksu ne no programmas veidotāja, ne no retranslētāja.

Jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums tiek gatavots otrajam lasījumam jau kopš 2009.gada novembra, bet no iesniegtajiem 285 priekšlikumiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija līdz šodienai ir paspējusi izskatīt tikai apmēram pusi priekšlikumu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien, izskatot iesniegtos priekšlikumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam, nolēma, ka būs atļauta alus un vīna reklāma, bet pārējo alkoholisko dzērienu reklāma un televīzijas veikals būs aizliegti.

Alus un vīna reklāmu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās drīkstēs iekļaut no plkst.22 līdz 7.

Patlaban Radio un televīzijas likumā ir atļauta alus un vīna reklāma, nenosakot konkrētu atļauto izplatīšanas raidlaiku.

Komisija arī nolēma topošajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ierakstīt, ka elektroniskiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju, izmantojot kabeļtelevīziju, ir jānodrošina Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko mediju televīzijas programmu pievadīšanu abonentam nemainītā veidā, kā arī nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu tādu televīzijas programmu pievadīšanu katram attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentam nemainītā veidā, kas, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, gala lietotājam ir pieejamas bez maksas. Šo programmu izplatīšanai attiecīgajos publisko elektronisko sakaru tīklos retranslācijas atļauja nav vajadzīga.

Likumdevējs arī noteiks, ka par šo televīzijas programmu retranslācijas nodrošināšanu neiekasēs maksu ne no programmas veidotāja, ne no retranslētāja.

Jaunais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums tiek gatavots otrajam lasījumam jau kopš 2009.gada novembra, bet no iesniegtajiem 285 priekšlikumiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija līdz šodienai ir paspējusi izskatīt tikai apmēram pusi priekšlikumu.

SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 598 Komentāri: {0}

Profils

Sveiks/a: Viesis

Vēstules:

Viesi, lūdzu piereģistrējaties!

Aptauja

Vai tu skaties hokeju ?
Atbilžu kopskaits: 280

Skaitītāji

Top Site Statistika - TopSite.lv

Kategorijas

Latvijā [65]
Pasaulē [61]
Sports [37]
Joki [27]
Slavenības [31]

Pulkstenis