Savā mikroblogā sociālajā tīklā "Twitter" "Neo4ATA" aicina "policistu arodbiedrību publiski izanalizēt datus, secināt, vai algu reforma notikusi taisnīgi un turpināt cīņu ar noziegumiem". Tiesa, policistu algas arī pēc likuma ir pieejamas publiski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) valsts amatpersonu ienākumu deklarāciju datu bāzē.

Sarakstā ar, iespējams, Rīgas pašvaldības policijas amatpersonu atalgojumu redzams, ka 40 personas pērn decembrī saņēmušas vairāk kā 1000 latus, un lielākais atalgojums bijis "personai Nr.3", kas decembrī saņēmusi 2072,02 latus. Saraksts liecina, ka atsevišķiem lielo algu saņēmējiem atalgojums pērn nedaudz sarucis, citām – palicis nemainīgs, bet vēl citām – pieaudzis. Piemēram, "persona Nr.9" 2009.gada decembri saņēma 1665,06 latus, bet decembrī – 2257,78 latus.

Savukārt, iespējams, Ķekavas pagasta pašvaldības policijā kāda "Persona Nr.1" pērnā gada novembrī saņēmusi 1562 latus, turklāt tās atalgojums kopš pērnā gada sākuma ievērojami pieaudzis – vēl 2009.gada janvārī šī persona saņēmusi vien 1100 latus.

Vēl kāda cita Ķekavas pašvaldības policijas amatpersona, saskaņā "Neo" publiskotajiem datiem, pērn janvārī saņēmusi 689,06 latus, oktobrī – jau 1173,76 latus, bet novembrī - 1000,84 latus. Bez šīm vēl deviņas personas Ķekavas pašvaldības policijā saņēmušas 800 – 1000 latus.

Arī Ventspils pašvaldības policijā, saskaņā ar publiskotajiem datiem, esot amatpersonas, kuru atalgojums pārsniedz 100 latus, piemēram, kāda "persona nr.1" pērnā gada novembrī saņēma 1222,20 latus. Pērn janvārī šīs amatpersonas ienākumi bijuši 1928 lati.

Kopumā dati liecina, ka vairāku pašvaldību policijā atalgojums ir ievērojami lielāks kā Valsts policijas struktūrās. Tāpat "Neo" publiskotie saraksti apliecina atalgojuma samazinājumu un darbinieku atlaišanu Valsts policijas reģionālajās struktūrās, lai gan dati nav pilnīgi, jo daudzām policijas iestādēm tie pieejami vien līdz pērnā gada augustam.

Arī iespējamais Militārās policijas atalgojumu saraksts liecina par atalgojumu samazinājumu pērnā gada otrajā pusē. Vienīgi kāda "Persona Nr. 92" pagājušā gada beigās sākusi saņemt aizvien lielāku atalgojumu – ja gada sākumā tai maksāti 749,60 lati, tad gada beigās jau 2226 lati.

Tomēr, kā norāda arī pats datu publiskotājs, sarakstos atspoguļotie bruto ienākumi iekļauj gan algu, gan piemaksas, gan prēmijas, gan atvaļinājuma naudu, gan atlaišanas pabalstus un citas kompensācijas. "Tāpēc, skatoties šos datus un ieraugot lielus skaitļus, nedrīkst izdarīt pārsteidzīgus secinājumus," uzsver "Neo". Viņš arī norāda, ka dati tiek ņemti no EDS dokumenta, kurš satur informāciju par konkrēto periodu, kurš ir parakstīts un kuram ir vislielākais identifikācijas numurs. "Pastāv iespēja, ka vēlāk ir iesniegts dokumenta labojums, kurā dati var tikt mainīti," norāda publiskotājs.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) uzskata, ka publiski pieejamie dati par Valsts policijā strādājošo atalgojumu ir informācija, kuru sabiedrībai ir tiesības zināt. Tomēr sabiedrības interešu aizstāvībai, kuru kā savas darbības motivāciju min Ceturtās atmodas tautas armija (4ATA), ir jānotiek saskaņā ar valstī esošo likumdošanu. "Šīs apvienības aktivitātes nevar kļūt par precedentu līdzīgiem gadījumiem, kad mērķa vārdā tiek meklēti attaisnojumi iespējami pretlikumīgām darbībām. Šobrīd primāri jākoncertē visi spēki, lai konstatētu, kā datu noplūde bija iespējama un jādara viss, lai šādas situācijas nākotnē neatkārtotos," uzsvēr ministre.

Vērtējot iekšlietu sistēmā strādājošo atalgojumus, Mūrniece uzskata, ka publiskotie dati un to izmaiņas 2009.gada martā parāda sāpīgos lēmumus, kas pieņemti, ministrei stājoties amatā, apzinoties, kāds pūrs ir saņemts no iepriekšējās Iekšlietu ministrijas vadības, kura nebija veikusi solītās struktūras reformas.

Mūrniece uzsver, ka informācija par Rīgas Pašvaldības policijas darbinieku atalgojumu ir Rīgas domes kompetence, jo šī struktūrvienība nav ministrijas pārraudzībā.

Jau vēstīts, ka februāra vidū izskanēja informācija par vērienīgu datu noplūdi no VID EDS. Atbildību par vairāk kā septiņu miljonu dokumentu nelegālu iegūšanu uzņēmās personu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA). Tās pārstāvis ar segvārdu "Neo" jau publiskojis vairāku uzņēmumu – "Rīgas Siltums", " Rīgas Satiksme" un "Parex banka"– atalgojumu sarakstus.

"Šīs dienas komisijas sēde apliecināja, ka jautājums nav tik viennozīmīgi vērtējams un jāsabalansē juridiskā precizitāte ar emocionālajiem aspektiem. Tādēļ komisija jau tuvākajā laikā plāno apspriesties ar Augstākās padomes deputātiem un noskaidrot, kā šo dienu uztver 4.maija varoņi – tie, kuri balsoja par Latvijas neatkarību," norāda komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL).

Diskusijas dalībnieki, tostarp cilvēki, kuri strādāja pie Neatkarības deklarācijas teksta sagatavošanas, vairākkārt uzsvēra, ka Valsts prezidenta piedāvātais nosaukums "Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena" precīzi neataino tās dienas notikumus un ir juridiski neprecīzs.

Romāns Apsītis, Neatkarības deklarācijas izstrādāšanas darba grupas vadītājs, norādīja, ka deklarācijas pieņemšana bija tikai ceļa sākums, kas noveda pie galvenā mērķa - faktiskās neatkarības atjaunošanas. Savukārt Valsts prezidenta ierosinājuma aizstāvji akcentēja šīs dienas simbolisko nozīmi un norādīja, ka pašreizējais 4.maija svētku nosaukums tikai atspoguļo tā laika notikumus, bet neizsaka tās būtību.

Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš aicināja deputātus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas 4.maija notikumus vērtēt loģiskā secībā un kopsakarībā ar citām Latvijai nozīmīgām dienām: 1918.gada 18.novembri – Latvijas Republikas proklamēšanas dienu un 1991.gada 21.augustu – dienu, kad faktiski atjaunota Latvijas neatkarība.

Circene sēdes noslēgumā piebilda, ka, pat ja drīzumā vēl neizdosies vienoties par 4.maija pārdēvēšanu, tas nemainīs šīs dienas nozīmi tautas apziņā.

Jau vēstīts, ka patlaban 4.maiju atzīmē kā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu. Savukārt prezidents ir ierosinājis pārdēvēt 4.maiju par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.

Ideju 4.maija svētku dienu pārdēvēt ikvienam saprotamā, simboliskā, Neatkarības deklarācijas mērķi atspoguļojošā un kodolīgākā nosaukumā, ierosināja Latvijas Tautas frontes pārstāvji. Svētku nosaukuma maiņu apsprieda arī Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienas svētku organizēšanai izveidotā Goda komiteja.

Jau vēstīts, ka šogad aprit 20 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas. 1990.gada 4.maijā 134 no 201 Augstākās padomes deputātiem pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" un noteica valsts varas "de facto" atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu. Par to tika informēta toreizējās PSRS un citu pasaules valstu un tautu vadība.

Pie parlamenta ēkas šajā dienā pulcējās tūkstošiem cilvēku, kas sekoja līdzi balsojumam un skaļi skaitīja "par" balsis.