Materiālu skaits kategorijā: 64 Parādīti materiāli: 41-50 |
Lappuses: « 1 2 3 4 5 6 7 » |
Šķirot pēc:
Datums ·
Nosaukums ·
Reitings ·
Komentāri ·
Skatījumi
|
Sniega vāli liek sētniekiem ne tikai strādāt slapjām mugurām, bet
atņem viņiem arī veselību un pat dzīvību. Ik dienu pēc sniega
šķūrēšanas slimnīcās ar infarktu nokļūst vairāki sētnieki.
Sniega šķūrēšanas dēļ ik dienu slimnīcās ar infarktu nokļūst vairāki sētnieki.
Liepājas Reģionālās slimnīcas mediķi vietējā televīzijā „TV
Dzintare” atzinuši, ka katru dienu slimnīcā ar infarktu nokļūst divi
trīs cilvēki, kuri „noķēruši” infarktu, šķūrējot sniegu.
Februāra sākumā no pārpūles novācot sniegu Rīgā mira divi kungi
gados. „Ātrās palīdzības” mediķi atgādina, ka „sasnigušais sniegs nav
nekāda pūciņa,” un aicina cilvēkus nepārvērtēt savus spēkus, to
šķūrējot. Sevišķi uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar hroniskām slimībām.
Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis
|
|
«Opel» sadarbībā ar LKB Līzings un BTA piedāvās īpašu līzinga veidu - «Opel» Līzings sākot
ar šodienu, sadarbojoties ar Latvijas Krājbankas Līzingu un BTA,
piedāvās «Opel» Līzingu fiziskām un juridiskām personām, kuras krīzes
apstākļos īpaši rūpīgi izvērtē riskus un vēlas no tiem distancēties vai
šos riskus minimizēt, informē «Opel Southeast Europe» Mārketinga
vadītāja Baltijā Andra Līviņa.
«Opel» Līzings pēc
būtības ir finanšu līzings uz 5 gadiem jaunas «Opel» automašīnas
iegādei. Tajā pašā laikā tas ir «drošais līzings», jo klients, pērkot
auto, saņem «Opel» Līzinga sertifikātu par riska apdrošināšanu
maksātnespējas gadījumā. Šādā gadījumā dīleris kopā ar apdrošināšanas
kompāniju garantē atpakaļpirkumu – mašīnas pārņemšanu, ja klients vairs
nespēj pildīt savas turpmākās saistības.
«Opel» Līzings
nodrošina klientam iespēju vienkārši atgriezt automašīnu pārdevējam bez
soda sankcijām vai finanšu saistībām pret līzinga kompāniju. Šādā veidā
klients neiekļūs situācijā, kad ienākumu samazināšanās dēļ nākas
šķirties no auto un vēl jāmaksā bankai starpība starp automašīnas
tirgus vērtību un atlikušo vērtību. Šo starpību sedz apdrošināšanas
polise, kas darbosies visā līzinga perioda laikā.
Finansējuma
trūkuma rezultātā, jaunu auto pirkšana Latvijā 2009. gadā ir sarukusi
vairāk nekā par 80% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Ekonomiskā situācija
joprojām ir sarežģīta, un cilvēki ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz
jaunu finansiālu saistību uzņemšanos. Pārliecības trūkums ģimenēs par
savu finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, un ierobežotās līzinga iespējas
attiecībā uz jaunu auto iegādi, rosināja kompāniju «Opel» un tās
sadarbības partnerus piedāvāt jaunu, nebijušu līzinga veidu.
«Opel»
pārdošanas, mārketinga un pēcpārdošanas direktors Baltijas valstīs
Dragans Nenadovičs (Dragan Nenadovic) teic: «Šī brīža ekonomiskajā
situācijā, kad visapkārt ir tik daudz neskaidrību, mēs vēlamies
klientiem sniegt risinājumu uz kuru varēs paļauties, piepildoties
sliktākajam nākotnes scenārijam. Esam pārliecināti, ka «Opel» Līzings
pozitīvi iespaidos potenciālo klientu lēmumu par labu Opel auto
iegādei.»
«Opel» Līzingu var noformēt Adam Auto un Hansa Auto salonos Rīgā, Liepājā un Ventspilī. «Opel»
Līzinga nosacījumi: finanšu līzings, līzinga periods 5 gadi, pirmā
iemaksa – no 15%, procentu likme - 6% fiksētā likme + 3 mēnešu EURIBOR
(likme tiek piemērota katram klientam individuāli un var mainīties
atkarībā no darījuma specifikas un klienta kredītvēstures).
Procedūra par klienta ienākumu izvērtēšanu no līzinga kompānijas puses joprojām ir spēkā. Sīkāka informācija http://www.opel.lv/site/campaign/opellizings/index.html un pie «Opel» dīleriem. |
|
Lai kliedētu pēdējās dienās izskanējušo pretrunīgo
informāciju, Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) norāda, ka
SIA «Lattelecom» joprojām pilnā apmērā ir un līdz pat termiņa beigām
2013. gada nogalē būs atbildīga par virszemes ciparu apraides
nodrošināšanu Latvijā.
Patiesībai
neatbilst pēdējās dienās izskanējušās spekulācijas, ka maksas satura
izplatīšanu varētu uzņemties kāds cits komersants, jo saskaņā ar
Ministru Kabineta rīkojumu «Lattelecom» tika apstiprināts par zemes
ciparu apraides ieviesēju, un tas paredz nodrošināt skatītājiem gan
bezmaksas, gan maksas saturu, izmantojot valsts piešķirto resursu -
radiofrekvences.
Frekvenču lietošanas tiesības SIA «Lattelecom» ir piešķirtas līdz 2013. gada beigām, uzsvar NRTP.
NRTP
plānotā TV programmu klāsta paplašināšana attiecas uz iespēju jauniem
kanāliem pieteikt savu kandidatūru iekļaušanai virszemes TV bezmaksas
un maksas kanālu pakās. |
|
Izdevniecībā «Dienas žurnāli» patlaban notiek aktīvs darbs
pie žurnāla «Playboy» latviskās versijas sagatavošanas, biznesa
portālam «Nozare.lv» apstiprināja izdevniecības galvenā redaktore un
direktore Inga Gorbunova.
««Playboy International
Publishing» pārstāvji sazinājās ar mums tūlīt pēc tam, kad pagājušā
gada sākumā izdevniecība «Žurnāls Santa» nolēma no žurnāla izdošanas
atteikties. Visu šo laiku ilga pārrunas, un šī gada sākumā vienojāmies,
ka «Dienas žurnāli» izdos «Playboy» Latvijā,» pauda Gorbunova.
Izdevniecības
vadītāja neizpauž informāciju par konkrētu žurnāla iznākšanas laiku,
tirāžu un cenu, kā arī redakcijas sastāvu, taču atzīst, ka žurnāls
neiznāks «ne rīt, ne parīt un pat ne nākamajā mēnesī».
Gorbunova apliecina, ka publiski plašāku informāciju sniegs ne ātrāk kā mēnesi pirms žurnāla iznākšanas. |
|
Starptautiskie aizdevēji Latvijai prasa ieviest efektīvu sankciju procedūru par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu.
Trešdien
publiskotajā saprašanās memorandā ar Eiropas Savienību (ES) teikts, ka
Latvijai līdz 2010.gada marta beigām Valsts civildienesta ierēdņu
disciplināratbildības likuma ietvaros jāievieš efektīva sankciju
procedūra par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu personīgām
vajadzībām.
Latvijai 2010.gadā ir jāstiprina ES fondu un
citas ārvalstu finanšu palīdzības pārvaldības iestāžu spēja kontrolēt
un lemt par ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības izlietojumu.
Tostarp jāpalielina nozaru ministriju atbildība (piemēram, ceturkšņa
finanšu plūsmas prognozes, uzraudzības sanāksmes u.c.), aģentūru un
finansējuma saņēmēju atbildība, kā arī jāpilnvaro pārvaldības iestādes
pārdalīt budžeta līdzekļus no darbības jomām, kurās netiek sasniegti
pienācīgi rezultāti, atbilstoši procedūrām Likumā par budžetu un
finanšu vadību, uzskata aizdevēji.
Saprašanās memorandā arī
uzdots Latvijai līdz 2010.gada aprīļa beigām sagatavot stratēģiju, kā
integrēt valsts pārvaldē institūcijas un personālvadības ekspertus, kas
ir atbildīgi par cilvēkresursu vadību un plānošanu. «Līdz 2010.gada
beigām, balstoties uz pieņemto valsts sektora vienoto atalgojumu
sistēmu un izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību,
jāstiprina cilvēkresursu vadības sistēmas komponentes - karjeras
attīstība un ikgadējās amatpersonu un darbinieku vērtēšanas sistēma,»
teikts dokumentā. |
|
Holivudas grāvējfilmu varonis Žans Klods van Damme atļauj
liepājniecei kopā ar viņu atpūsties Honkongas bārā visu nakti arī pēc
tā slēgšanas.
Latviešu meiteni ar slaveno Holivudas grāvējfilmu zvaigzni iepazīstināja viņa miesassargs.
Satiek arī Hameleonu rotaļu leģendu Ridžu Foresteru
Savukārt latviešu meitenes Kristīne
Vindele un Ieva Gorbante janvāra beigās Romā satika seriāla Hameleonu
rotaļas galveno varoni Ronu Mosu jeb Ridžu.
Bieži tā nepaveicas — latviete Ieva Romā dejo ar pašu Ridžu Foresteru!
Kad Kristīne un Ieva devās nedēļas nogali pavadīt Itālijas
galvaspilsētā Romā, meitenes nolēma iemalkot kādu kokteili slavenajā
piano bārā Harry’s bar, kas atrodas uz dārgākās Romas ielas Via Veneto.
„Pasūtījām kokteiļus, apsēdāmies pie galdiņa, un pēkšņi draudzene
teica, ka bārā ienācis Ridžs!” stāsta Kristīne. Aktieris Rons Moss, kas jau 23 gadus atveido Ridžu seriālā
Hameoleonu rotaļas, bijis kopā ar kādu draugu un apsēdies netālu no
latviešu meitenēm. Slavenā aktiera draudzīgā piemiegšana ar aci bija
tikai iesākums tā vakara notikumiem. Vārds pa vārdam, līdz meitenes
uzzinājušas, ka Rons Moss Romā ieradies, lai piedalītos TV šovā
Ballando con le stelle jeb Dejo ar zvaigzni, kā arī to, ka seriāls
Hameleonu rotaļas joprojām tiek filmēts, tādēļ Rons pēc filmēšanās
katru nedēļas nogali atgriežas Romā, lai piedalītos šovā. Kristīne stāsta, ka Rons nebija dzēris un uzvedies ļoti
pieklājīgi, bija solīds un draudzīgs. Turklāt viņa uzvedībā nevarēja
manīt to, ka Moss ir liela zvaigzne. „Mēs vairāk nekā divas stundas
dejojām un sarunājāmies!” par neparasto tikšanos sajūsminās Kristīne.
Ilze ir liepājniece, kas piecus gadus dzīvo un strādā Londonā.
Pagājušajā gada vasarā viņa kopā ar labu draugu devās ceļojumā uz
Austrāliju un uz pāris dienām caurbraucot viesojās Honkongā.
„Interesantākais, ka pirmais, ko pateicu tikko izkāpjot no lidmašīnas,
— Honkonga man asociējas ar Žanu Klodu van Dammi,” stāsta Ilze. Taču
tajā brīdī viņa pat iedomāties nevarēja, ka jau nākamās dienas vakarā
viņai būs lemts satikt savu lielāko elku. Ilzes mīļākais aktieris jau no bērnības ir bijis viens no
pasaules slavenākajiem grāvējfilmu varoņiem — muskuļotais un
izskatīgais beļģu aktieris Žans Klods van Damme, kuram šogad oktobrī
apritēs 50 gadu. Ilze bērnībā sekojusi līdzi visām viņa filmām, un
meitenes istabas sienas bija viscaur klātas ar šā aktiera plakātiem.
Par iespēju van Dammi satikt arī dzīvē viņa nav pat uzdrošinājusies
sapņot. Neticamā kārtā gandrīz pēc 15 gadiem viņa nejauši sastapusi
savu bērnības dienu elku.
Ilze ir sajūsmā par iepazīšanos ar
slaveno aktieri un atzīst, ka fotogrāfija ar Žanu Klodu van Dammi kļuva
par šā ceļojuma vērtīgāko suvenīru.
Sestdienas naktī, kad Honkongas bāros un klubos notiek vislielākā
cilvēku rosība, arī Ilze kopā ar draugu devusies izbaudīt naksnīgo un
krāšņo debesskrāpju lielpilsētu. „Iegājām kādā bārā, pasūtījām
dzērienus, un pēc neilga laika pie mums pienāca kāds vīrietis,” stāsta
Ilze. „Viņš interesējās, no kurienes esam, un, kad pateicu, ka no
Austrumeiropas, vaicāja, vai protam sarunāties krieviski?” Tālāk sekoja
pats interesantākais — nezināmais vīrietis teicis, ka viņam ir draugs,
kam patīk krievu valoda, un viņš vēlētos mūs ar viņu iepazīstināt.
„Pagriezu galvu un neticēju savām acīm — manā priekšā stāvēja pats
„muskuļu kalns no Briseles”, Žans Klods van Damme!” par unikālo
iepazīšanos stāsta Ilze, kurai šis brīdis likās kā sapnis, jo viņa
neticējusi, ka kaut kas tāds var notikt! Atlikušo vakaru viņi pavadījuši kopā — aktieris bijis ļoti
draudzīgs un runīgs. Viņš pastāstījis, ka Honkongā atrodas, jo nule tur
iegādājies māju. Savukārt vīrietis, kas Ilzi sākotnēji uzrunājis, bija
viņa miesassargs. „Izrādījās, ka tas ir Žana Kloda van Dammes
iecienītākais bārs, un viņš tur ir patstāvīgais klients, tādēļ, lai arī
bāra darba laiks bija beidzies, mēs varējām palikt tik ilgi, kamēr
aktieris to vēlējās,” stāsta liepājniece un ir priecīga, ka nejaušības
pēc tovakar izvēlējusies tieši šo bāru.
Žans Klods bijis Ilzes mīļākais aktieris jau no bērnības
|
|
Jūrmalā radusies traka ideja – izdot savu naudu, kas
kūrortpilsētu varētu paglābt no dižķibeles un hroniskā naudas trūkuma.
Jūrmalas dāldera ieviešanas idejas autors ir uzņēmējs Valērijs Komarovs.
Jūrmalā radusies ģeniāla ideja – radīt
savu personiski „naudiņu” Jūrmalas dālderi, kam it kā būtu jāsekmē
uzņēmējdarbība un jālikvidē milzīgais „naudas bads”.
Viņa ideju šajās dienās grasās apspriest Jūrmalas Uzņēmēju
biedrībā apvienojušies biznesmeņi, kā arī par to jau ir uzsākta
diskusija kūrortpilsētas presē.
Komarovs Jūrmalas dāldera lietderību pamato ar pagājušā gadsimta
trīsdesmitajos gados Austrijas pilsētas Vergli praksi, kas izlaida savu
personisko „sabiedrisko naudu” jeb „atlaižu kartes”, kas kompensēja
katastrofālo Austrijas šiliņu deficītu.
Vergli uzņēmēji, savā starpā izmantojot vietējas pilsētas
„naudiņu”, spēja saremontēt pilsētas ielas, uzcelt tiltu, ieguldīt
līdzekļus pilsētas saimniecības infrastruktūrā un tamlīdzīgi.
Jūrmalas dālderis būtu savdabīga vietējā maksāšanas zīme, ar kuru
savā starpā norēķinātos vietējie uzņēmēji, pašvaldība un jūrmalnieki.
Ir pat izteikts priekšlikums – dāldera vērtību noteikt 20 santīmu
apmērā. Pie tam dālderim jābūt pastāvīgā apgrozībā. Dālderis, kurš,
piemēram, būs noglabāts „zeķē’ tiks devalvēts. Viens no izteiktajiem
priekšlikumiem - Jūrmalas sportisti par sporta zāles īri ar pašvaldību
varēs norēķināties dālderos.
Sistēma ir visnotaļ sarežģīta un tai praktiski ir jāpiekrīt visiem
jūrmalniekiem un pilsētas uzņēmējiem. Tāpat nav skaidrs, cik un kam
piešķirs pirmos dālderus.
Tā drīzāk ir utopija, jo jāņem vērā, ka Jūrmala nedzīvo naturālās
saimniecības apstākļos. Tāpat preces un izejvielas ir jāiepērk par
latiem no uzņēmējiem, kuri atrodas ārpus Jūrmalas, piemēram, kaut vai
degviela un elektrība. Tāpat būtu grūti iestāstīt ārzemju tūristiem un
pašmāju ekskursantiem, kas tā tāda ir par dīvainu valūtu – Jūrmalas
dālderis.
Jūrmalas Uzņēmēju biedrības vadītājs Māris Dzenītis saka: „Par
šādu brīnumlīdzekli biju jau dzirdējis. Taču jau saknē šai
„alternatīvajai naudai” ir trīs riskantu momenti: 1) likumdošanas
nesakārtotība un pakļautība banku lobijiem; 2) arī VID var pakļauties
banku lobijiem un izmainīt likumdošanu, lai šos darījumus apliktu ar
nodokli; 3) ir jāaprēķina minimālā kritiskā „masa” – uzņēmumu daudzums,
kas nepieciešama, lai projekts būtu dzīvotspējīgs.”
|
|
Apmēram 10 000 mašīnu īpašnieku patlaban izmantojuši iespēju nodot CSDD numurus uz laiku, kamēr braucamais nepiedalās satiksmē.
ZINĀŠANAI!
Latvijā reģistrēti 932 828 vieglie atumomobīļi un 34154 motocikli.
(CSDD statistika uz 2009.gada sākumu.)
Transportlīdzekļu
ikgadējā nodeva nav jāmaksā par transportlīdzekļiem, kuriem ir
reģistrēts vai tiek reģistrēts vēsturiskā spēkrata statuss.
Ar cieņu,
Alise Kleinberga
VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija”
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Nodod numurus
Ceļu satiksmes drošības
direkcija kasjauns.lv informēja, ka pēc 19. februāra datiem Latvijā ir
10 000 transportlīdzekļu, kuriem uz laiku pārtraukta reģistrācija.
Pārtraukuma periodi atšķiras – dažs numuru nodevis uz trīs mēnešiem,
dažs uz gadu. Kā jau ziņots, transportlīdzekļa nodevu izmaiņas paredz, ka
jāmaksā tikai par to periodu, kad transporta līdzeklis reāli piedalās
satiksmē. (Nebrauksi taču ar motociklu vai kabrioletu ziemas spelgonī!
)Pērējā laikā braucamais paliek bez numuru zīmēm – tās nododamas CSDD
(samaksājot 2,12 latus).
„Vectētiņa” statuss
Pretīmnākšana
izrādīta vēsturiskajiem spēkratiem – to īpašniekiem transportlīdzekļu
ikgadējā nodeva nav jāmaksā, ar šādu priekšlikumu bija nācis klajā
Latvijas Antīko automobiļu klubs un „Rīgas Motormuzejs”. Kluba
prezidents un muzeja direktora vietnieks Agris Šmits teic, ka
vēsturisko spēkratu īpašniekiem ir iespēja iegūt speciālo sertifikātu.
Ja tāds ir – tad cilvēks no nodevas atbrīvots. Robežšķirtne ir 1980.
gada 31. decembris. Tā kā – šajā kategorijā var ietilpt arī dažs, labs
vectētiņa žigulis, kas vēl gana labi kustās, nav nemaz jābūt kādam
ekskluzīvam pagājušā gadsimta sākuma modelim. Lai iegūtu vēsturiskā auto statusu, mašīnai jābūt braucošai.
(Jebkuru vraku sētmalē uzdot par vēsturisku nevarēs.) Jo jaunāks auto,
ja vairāk tam jāatbilst sākotnējai komplektācijai. Bet sīkāk ar visām
prasībām var iepazīties, sazinoties ar Motormuzeju. |
|
Latvijas basketbola izlases nu jau bijušais saspēles vadītājs
Kristaps Valters ir sniedzis ļoti atklātu interviju par valstsvienības
aizkulisēm, kura, pēc viņa vārdiem, ir pēdējā Latvijas medijiem trīs
gadu diskvalifikācijas laikā.
Kristaps Valters ir neizpratnē par mediju un sabiedrības pastiprināto uzmanību par basketbolistu uzdzīvi.
Viens no meistarīgākajiem un labāk apmaksātajiem Latvijas
basketbolistiem (par ko liecina viņa dzīves apstākļi – viens pats dzīvo
piecistabu dzīvoklī Barselonā un brauc ar kluba sponsoru "Mercedes”
markas automašīnu) Kristaps Valters, kurš savu iztiku pelna titulētajā
spāņu klubā Badalonas "DKV Juventud”, žurnālam "Klubs” pastāstīja dažus
interesantus faktus par valstsvienības un arī paša izklaides
aizkulisēm.
Uz jautājumu, vai Latvijas izlases basketbolisti mēdz "tusēties”
pēc mačiem, atbilde bija ļoti kategoriska: "Tusējam, protams. Bet mēs
esam cilvēki, pēc spēlēm atpūtāmies tāpat, kā pēc darba atpūšas arī
citi. Treniņos visi strādāja ar simtpreocentīgu atdevi.”
Tāpat saspēles vadītājs nenoliedza arī iedzeršanu sagatavošanās
posmā pirms Eiropas čempionāta finālturnīra, taču ierašanos treniņos
reibumā, vismaz savu, Valters neapstiprina: "Protams. Protams, gadījās
arī atnākt uz treniņu pēc "tusiņa”. Bija reizes, kad iegāju sešos
gulēt, un vienpadsmitos sākās treniņš. Taču "šmigā”, kā te apkārt runā,
uz treniņiem neesmu nācis.” Valters ieskicē arī to, ka Latvijas izlasē
izklaides ir ierasta parādība daudzu gadu laikā, kā arī to, ka dzeršana
un izklaidēšanās ir standarta parādība arī citās valstsvienībās:
"Izlase ir izlase. Esmu runājis ar biedriem klubā – tā notiek visās
izlasēs, tikai tur visi saprot, ka tad, kad spēlētājs atpūšas, viņš
atpūšas, bet tad, kad spēlē, viņš spēlē. Izlasē par spēlēšanu neviens
naudu nemaksā, visi tur atrodas pēc brīvas gribas. Pēc čempionāta
pateikt, ka zaudējām tāpēc, ka visu vasaru dzērām, ir pilnīgi
neadekvāti.”
Kristaps Valters ir neizpratnē par mediju un sabiedrības
pastiprināto uzmanību par Latvijas izlases basketbolistu iedzeršanu un
dibenu atkailināšanu pludmalē: "Nu, neļauj cilvēki mums atpūsties. Tas
bija vasarā, ārā silts. Ja to pašu darītu citi cilvēki, neviens viņus
žurnālos neliktu. Tagad tas ir aizgājis jau tik tālu, ka nevaram vispār
nekur aiziet. Lai kur mēs ietu, par mums raksta, ka esam bijuši
piedzērušies.”
Valters intervijā noliedz, ka Latvijas izlases basketbolisti
kādreiz būtu viesnīcā piekakājuši liftu, taču interesantu gadījumu par
Latvijas izlases kapteini aizvadītajā Eiropas čempionātā Uvi Helmani
Kristaps nepaliek parādā: "Liftā neviens nav kakājis. (Smejas.) Ir gan
bijis šis tas cits – piemēram, Uvis Helmanis iečurāja šampūna pudelē un
nolika viesnīcā pie duškabīnes. Raitis Grafs, neko nenojauzdams,
iespieda to rokās un gandrīz izmazgāja matus. Tādas lietas gan ir
bijušas. (Smejas.) Izlasē viss kaut kas ir bijis.”
Visbeidzot uz jautājumu, vai pēdējo gadu Latvijas izlases saspēles
vadītājs kādreiz savā dzīvē ir lietojis kokaīnu, atbilde nav īpaši
noliedzoša: "Tas ir pārspīlēts. Protams, kaut ko pamēģināt jau visi ir
pamēģinājuši, bet lietošana ir pavisam kaut kas cits. Kam man tas ir
vajadzīgs? Latvijā sabiedrība ir tāda – paši to dara, bet citus aprunā.
Cilvēki nevar saprast, ka man atpūtai laiks ir tikai vasarā, un tad to
arī daru. Ko man sēdēt mājās savā atvaļinājumā kā mūkam un neko
nedarīt? Man ir internets, es lasu grāmatas, skatos filmas, bet tas ir
mans atvaļinājums. Cilvēki nesaprot, ka sezonas laikā katru dienu daru
redzu vienu un to pašu, tas apnīk, tas nogurdina. Pirms spēlēm dzert
nav normāli, tas ir nepieņemami, bet, ja ir brīva diena, varu atpūsties
tāpat kā citi.”
|
|
Saistībā ar partijas "Visu Latvijai!" līdzpriekšsēdētāja Raivja
Dzintara iesniegumu, kurā lūgts saukt Rīgas mēru Nilu Ušakovu pie
atbildības, sākta administratīvā lietvedība.
Nilam Ušakovam par saviem vārdiem – arī necenzētajiem – nu būs jāatbild!
Kā sacīja RPP sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tīmane,
iesnieguma sniedzējam atbilde ir sniegta likumā noteiktajā termiņā,
kurā paskaidrots, ka ir sākta administratīvā lietvedība. Tas nozīmē, ka
šobrīd, lai nodrošinātu pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā,
tiek vākti, apkopoti un analizēti lietas materiāli. Administratīvās lietvedības izmeklēšana var ilgt aptuveni četrus mēnešus.
Savā
iesniegumā Dzintars norāda, ka 2009.gada 17.decembrī norisinājās Rīgas
domes sēde, kuras laikā Ušakovs lietojis necenzētus vārdus. Minēto
domes sēdi varēja tiešraidē skatīties Rīgas domes interneta mājaslapā,
kā arī vēlāk fragmentus no minētās domes sēdes pārpublicēja gandrīz
visi plašsaziņas līdzekļi Latvijā. "Tā kā minēto domes sēdi bija iespējams vērot tiešraidē, kā arī
Rīgas dome tiek uzturēta par Rīgas iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem,
tā būtu uzskatāma par sabiedrisku vietu, savukārt necenzētu vārdu
lietošana sabiedriskā vietā ir administratīvi sodāms pārkāpums, kas
vērtējams kā sīkais huligānisms," norāda Dzintars.
Apvainojoša uzmākšanās
Papildus tam partijas vadītājs norāda, ka Ušakova apzināti paustā
negatīvā nostāja un necenzēto vārdu lietošana ir uzskatāma arī par
apvainojošu uzmākšanos, jo, lietojot necenzētus vārdus, Rīgas domes
priekšsēdētājs tos bija adresējis konkrētām personām, kuras savukārt ir
vēlētas amatpersonas, kuras savukārt ir ieguvušas noteikta elektorāta
mandātu savu interešu aizstāvēšanai Rīgas pilsētas pašvaldībā. "Tādējādi jebkuru vēršanos pret kādu no domes deputātiem
uzskatu par vēršanos arī pret mani, jo, piedaloties vēlēšanās, esmu
pilnvarojis domes deputātus pārstāvēt manas kā Rīgas iedzīvotāja
intereses pašvaldībā," raksta Dzintars. "Neskatoties uz to, ka necenzētu vārdu lietošana notikusi
sabiedriskā vietā, un to, ka Ušakovs ir atvainojies ikvienam, kuru viņa
paustie necenzētie vārdi ir skāruši, iepriekš izklāstīto apsvērumu dēļ
šo necenzēto vārdu lietošanu uzskatu par apvainojošu uzmākšanos arī
man," norāda Dzintars. Tāpēc partijas vadītājs ir vērsies pie RPP priekšnieka Jāņa
Geduševa, lūdzot saukt Ušakovu pie administratīvās atbildības pēc
Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta par sīko
huligānismu. "Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem
sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām
darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, uzliek naudas sodu
no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo
arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm," teikts minētajā pantā.
Klusā saruna ar Šleseru izrādījās skaļa...
17.decembra domes ārkārtas sēdes translācijas ierakstā dzirdams
politiķu ikdienišķais sarunas stils. Šajā ierakstā vairākkārt dzirdams,
ka Rīgas mērs Ušakovs paklusām pie sevis pauž komentāru par vienu no
ziņotājiem, kā arī klusā sarunā ar Šleseru izmanto necenzētu leksiku.
Ierakstā arī dzirdams, kā paralēli domes sēdes vadīšanai Ušakovs ar
blakus sēdošo vicemēru klusām pagūst apspriest ēdināšanas jautājumus un
atklāj nezināšanu par kādu no izskatāmajiem jautājumiem. Pēc ierakstu publiskošanas Ušakovs izplatīja paziņojumu, kurā atvainojas cilvēkiem, kurus aizskāruši viņa necenzētie izteikumi.
Opozīcija
sasauca Rīgas domes ārkārtas sēdi, rosinot Ušakovu atbrīvot no amata,
bet brīnumi nenotika un Rīgas mērs savu amatu saglabāja. Par Ušakova atbrīvošanu no amata aizklātā balsošanā nobalsoja 22 domnieki, bet pret bija 35 deputāti. Kopā balsoja 57 deputāti.
Ušakovs
deputātiem atzina, ka ir daži vārdi, kurus nevajag izmantot, un
atvainojās par šo situāciju. Rīgas mērs arī solīja, ka strādās tā, lai
varētu labāk sadarboties ar opozīciju. "Jāstiprina sadarbība ar
opozīciju, daudz kas no notikušā ir zināma manas vainas daļa," sacīja
Ušakovs. |
|