Latvijā - Rakstu katalogs - Izklaides Portāls
Sākums » Raksti » Latvijā

Materiālu skaits kategorijā: 64
Parādīti materiāli: 41-50
Lappuses: « 1 2 3 4 5 6 7 »

Šķirot pēc: Datums · Nosaukums · Reitings · Komentāri · Skatījumi
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą24.02.2010

Sniega vāli liek sētniekiem ne tikai strādāt slapjām mugurām, bet atņem viņiem arī veselību un pat dzīvību. Ik dienu pēc sniega šķūrēšanas slimnīcās ar infarktu nokļūst vairāki sētnieki.

Sniega šķūrēšanas dēļ ik dienu slimnīcās ar infarktu nokļūst vairāki sētnieki.

Liepājas Reģionālās slimnīcas mediķi vietējā televīzijā „TV Dzintare” atzinuši, ka katru dienu slimnīcā ar infarktu nokļūst divi trīs cilvēki, kuri „noķēruši” infarktu, šķūrējot sniegu.
Februāra sākumā no pārpūles novācot sniegu Rīgā mira divi kungi gados. „Ātrās palīdzības” mediķi atgādina, ka „sasnigušais sniegs nav nekāda pūciņa,” un aicina cilvēkus nepārvērtēt savus spēkus, to šķūrējot. Sevišķi uzmanīgiem jābūt cilvēkiem ar hroniskām slimībām.

Elmārs Barkāns/Foto: Rojs Maizītis

SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 719 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą24.02.2010


«Opel» sadarbībā ar LKB Līzings un BTA piedāvās īpašu līzinga veidu - «Opel» Līzings
sākot ar šodienu, sadarbojoties ar Latvijas Krājbankas Līzingu un BTA, piedāvās «Opel» Līzingu fiziskām un juridiskām personām, kuras krīzes apstākļos īpaši rūpīgi izvērtē riskus un vēlas no tiem distancēties vai šos riskus minimizēt, informē «Opel Southeast Europe» Mārketinga vadītāja Baltijā Andra Līviņa.

«Opel» Līzings pēc būtības ir finanšu līzings uz 5 gadiem jaunas «Opel» automašīnas iegādei. Tajā pašā laikā tas ir «drošais līzings», jo klients, pērkot auto, saņem «Opel» Līzinga sertifikātu par riska apdrošināšanu maksātnespējas gadījumā. Šādā gadījumā dīleris kopā ar apdrošināšanas kompāniju garantē atpakaļpirkumu – mašīnas pārņemšanu, ja klients vairs nespēj pildīt savas turpmākās saistības.

«Opel» Līzings nodrošina klientam iespēju vienkārši atgriezt automašīnu pārdevējam bez soda sankcijām vai finanšu saistībām pret līzinga kompāniju. Šādā veidā klients neiekļūs situācijā, kad ienākumu samazināšanās dēļ nākas šķirties no auto un vēl jāmaksā bankai starpība starp automašīnas tirgus vērtību un atlikušo vērtību. Šo starpību sedz apdrošināšanas polise, kas darbosies visā līzinga perioda laikā.

Finansējuma trūkuma rezultātā, jaunu auto pirkšana Latvijā 2009. gadā ir sarukusi vairāk nekā par 80% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Ekonomiskā situācija joprojām ir sarežģīta, un cilvēki ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz jaunu finansiālu saistību uzņemšanos. Pārliecības trūkums ģimenēs par savu finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, un ierobežotās līzinga iespējas attiecībā uz jaunu auto iegādi, rosināja kompāniju «Opel» un tās sadarbības partnerus piedāvāt jaunu, nebijušu līzinga veidu.

«Opel» pārdošanas, mārketinga un pēcpārdošanas direktors Baltijas valstīs Dragans Nenadovičs (Dragan Nenadovic) teic: «Šī brīža ekonomiskajā situācijā, kad visapkārt ir tik daudz neskaidrību, mēs vēlamies klientiem sniegt risinājumu uz kuru varēs paļauties, piepildoties sliktākajam nākotnes scenārijam. Esam pārliecināti, ka «Opel» Līzings pozitīvi iespaidos potenciālo klientu lēmumu par labu Opel auto iegādei.»

«Opel» Līzingu var noformēt Adam Auto un Hansa Auto salonos Rīgā, Liepājā un Ventspilī.
«Opel» Līzinga nosacījumi: finanšu līzings, līzinga periods 5 gadi, pirmā iemaksa – no 15%, procentu likme - 6% fiksētā likme + 3 mēnešu EURIBOR (likme tiek piemērota katram klientam individuāli un var mainīties atkarībā no darījuma specifikas un klienta kredītvēstures).

Procedūra par klienta ienākumu izvērtēšanu no līzinga kompānijas puses joprojām ir spēkā.
Sīkāka informācija http://www.opel.lv/site/campaign/opellizings/index.html un pie «Opel» dīleriem.


SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 760 Komentāri: {1}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą24.02.2010


Lai kliedētu pēdējās dienās izskanējušo pretrunīgo informāciju, Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) norāda, ka SIA «Lattelecom» joprojām pilnā apmērā ir un līdz pat termiņa beigām 2013. gada nogalē būs atbildīga par virszemes ciparu apraides nodrošināšanu Latvijā.

Patiesībai neatbilst pēdējās dienās izskanējušās spekulācijas, ka maksas satura izplatīšanu varētu uzņemties kāds cits komersants, jo saskaņā ar Ministru Kabineta rīkojumu «Lattelecom» tika apstiprināts par zemes ciparu apraides ieviesēju, un tas paredz nodrošināt skatītājiem gan bezmaksas, gan maksas saturu, izmantojot valsts piešķirto resursu - radiofrekvences.

Frekvenču lietošanas tiesības SIA «Lattelecom» ir piešķirtas līdz 2013. gada beigām, uzsvar NRTP.

NRTP plānotā TV programmu klāsta paplašināšana attiecas uz iespēju jauniem kanāliem pieteikt savu kandidatūru iekļaušanai virszemes TV bezmaksas un maksas kanālu pakās.



SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 582 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą24.02.2010


Izdevniecībā «Dienas žurnāli» patlaban notiek aktīvs darbs pie žurnāla «Playboy» latviskās versijas sagatavošanas, biznesa portālam «Nozare.lv» apstiprināja izdevniecības galvenā redaktore un direktore Inga Gorbunova.

««Playboy International Publishing» pārstāvji sazinājās ar mums tūlīt pēc tam, kad pagājušā gada sākumā izdevniecība «Žurnāls Santa» nolēma no žurnāla izdošanas atteikties. Visu šo laiku ilga pārrunas, un šī gada sākumā vienojāmies, ka «Dienas žurnāli» izdos «Playboy» Latvijā,» pauda Gorbunova.

Izdevniecības vadītāja neizpauž informāciju par konkrētu žurnāla iznākšanas laiku, tirāžu un cenu, kā arī redakcijas sastāvu, taču atzīst, ka žurnāls neiznāks «ne rīt, ne parīt un pat ne nākamajā mēnesī».

Gorbunova apliecina, ka publiski plašāku informāciju sniegs ne ātrāk kā mēnesi pirms žurnāla iznākšanas.


SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 668 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą24.02.2010

Starptautiskie aizdevēji Latvijai prasa ieviest efektīvu sankciju procedūru par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu.

Trešdien publiskotajā saprašanās memorandā ar Eiropas Savienību (ES) teikts, ka Latvijai līdz 2010.gada marta beigām Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma ietvaros jāievieš efektīva sankciju procedūra par valsts līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu personīgām vajadzībām.

Latvijai 2010.gadā ir jāstiprina ES fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības pārvaldības iestāžu spēja kontrolēt un lemt par ES un citas ārvalstu finanšu palīdzības izlietojumu. Tostarp jāpalielina nozaru ministriju atbildība (piemēram, ceturkšņa finanšu plūsmas prognozes, uzraudzības sanāksmes u.c.), aģentūru un finansējuma saņēmēju atbildība, kā arī jāpilnvaro pārvaldības iestādes pārdalīt budžeta līdzekļus no darbības jomām, kurās netiek sasniegti pienācīgi rezultāti, atbilstoši procedūrām Likumā par budžetu un finanšu vadību, uzskata aizdevēji.

Saprašanās memorandā arī uzdots Latvijai līdz 2010.gada aprīļa beigām sagatavot stratēģiju, kā integrēt valsts pārvaldē institūcijas un personālvadības ekspertus, kas ir atbildīgi par cilvēkresursu vadību un plānošanu. «Līdz 2010.gada beigām, balstoties uz pieņemto valsts sektora vienoto atalgojumu sistēmu un izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību, jāstiprina cilvēkresursu vadības sistēmas komponentes - karjeras attīstība un ikgadējās amatpersonu un darbinieku vērtēšanas sistēma,» teikts dokumentā.

SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 527 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą24.02.2010

Holivudas grāvējfilmu varonis Žans Klods van Damme atļauj liepājniecei kopā ar viņu atpūsties Honkongas bārā visu nakti arī pēc tā slēgšanas.

 

Latviešu meiteni ar slaveno Holivudas grāvējfilmu zvaigzni iepazīstināja viņa miesassargs.


Satiek arī Hameleonu rotaļu leģendu Ridžu Foresteru

Savukārt latviešu meitenes Kristīne Vindele un Ieva Gorbante janvāra beigās Romā satika seriāla Hameleonu rotaļas galveno varoni Ronu Mosu jeb Ridžu.

Bieži tā nepaveicas — latviete Ieva Romā dejo ar pašu Ridžu Foresteru!

Kad Kristīne un Ieva devās nedēļas nogali pavadīt Itālijas galvaspilsētā Romā, meitenes nolēma iemalkot kādu kokteili slavenajā piano bārā Harry’s bar, kas atrodas uz dārgākās Romas ielas Via Veneto. „Pasūtījām kokteiļus, apsēdāmies pie galdiņa, un pēkšņi draudzene teica, ka bārā ienācis Ridžs!” stāsta Kristīne.
Aktieris Rons Moss, kas jau 23 gadus atveido Ridžu seriālā Hameoleonu rotaļas, bijis kopā ar kādu draugu un apsēdies netālu no latviešu meitenēm. Slavenā aktiera draudzīgā piemiegšana ar aci bija tikai iesākums tā vakara notikumiem. Vārds pa vārdam, līdz meitenes uzzinājušas, ka Rons Moss Romā ieradies, lai piedalītos TV šovā Ballando con le stelle jeb Dejo ar zvaigzni, kā arī to, ka seriāls Hameleonu rotaļas joprojām tiek filmēts, tādēļ Rons pēc filmēšanās katru nedēļas nogali atgriežas Romā, lai piedalītos šovā.
Kristīne stāsta, ka Rons nebija dzēris un uzvedies ļoti pieklājīgi, bija solīds un draudzīgs. Turklāt viņa uzvedībā nevarēja manīt to, ka Moss ir liela zvaigzne. „Mēs vairāk nekā divas stundas dejojām un sarunājāmies!” par neparasto tikšanos sajūsminās Kristīne.

Ilze ir liepājniece, kas piecus gadus dzīvo un strādā Londonā. Pagājušajā gada vasarā viņa kopā ar labu draugu devās ceļojumā uz Austrāliju un uz pāris dienām caurbraucot viesojās Honkongā. „Interesantākais, ka pirmais, ko pateicu tikko izkāpjot no lidmašīnas, — Honkonga man asociējas ar Žanu Klodu van Dammi,” stāsta Ilze. Taču tajā brīdī viņa pat iedomāties nevarēja, ka jau nākamās dienas vakarā viņai būs lemts satikt savu lielāko elku.
Ilzes mīļākais aktieris jau no bērnības ir bijis viens no pasaules slavenākajiem grāvējfilmu varoņiem — muskuļotais un izskatīgais beļģu aktieris Žans Klods van Damme, kuram šogad oktobrī apritēs 50 gadu. Ilze bērnībā sekojusi līdzi visām viņa filmām, un meitenes istabas sienas bija viscaur klātas ar šā aktiera plakātiem. Par iespēju van Dammi satikt arī dzīvē viņa nav pat uzdrošinājusies sapņot. Neticamā kārtā gandrīz pēc 15 gadiem viņa nejauši sastapusi savu bērnības dienu elku.

Ilze ir sajūsmā par iepazīšanos ar slaveno aktieri un atzīst, ka fotogrāfija ar Žanu Klodu van Dammi kļuva par šā ceļojuma vērtīgāko suvenīru.

Sestdienas naktī, kad Honkongas bāros un klubos notiek vislielākā cilvēku rosība, arī Ilze kopā ar draugu devusies izbaudīt naksnīgo un krāšņo debesskrāpju lielpilsētu. „Iegājām kādā bārā, pasūtījām dzērienus, un pēc neilga laika pie mums pienāca kāds vīrietis,” stāsta Ilze. „Viņš interesējās, no kurienes esam, un, kad pateicu, ka no Austrumeiropas, vaicāja, vai protam sarunāties krieviski?” Tālāk sekoja pats interesantākais — nezināmais vīrietis teicis, ka viņam ir draugs, kam patīk krievu valoda, un viņš vēlētos mūs ar viņu iepazīstināt. „Pagriezu galvu un neticēju savām acīm — manā priekšā stāvēja pats „muskuļu kalns no Briseles”, Žans Klods van Damme!” par unikālo iepazīšanos stāsta Ilze, kurai šis brīdis likās kā sapnis, jo viņa neticējusi, ka kaut kas tāds var notikt!
Atlikušo vakaru viņi pavadījuši kopā — aktieris bijis ļoti draudzīgs un runīgs. Viņš pastāstījis, ka Honkongā atrodas, jo nule tur iegādājies māju. Savukārt vīrietis, kas Ilzi sākotnēji uzrunājis, bija viņa miesassargs. „Izrādījās, ka tas ir Žana Kloda van Dammes iecienītākais bārs, un viņš tur ir patstāvīgais klients, tādēļ, lai arī bāra darba laiks bija beidzies, mēs varējām palikt tik ilgi, kamēr aktieris to vēlējās,” stāsta liepājniece un ir priecīga, ka nejaušības pēc tovakar izvēlējusies tieši šo bāru.

Žans Klods bijis Ilzes mīļākais aktieris jau no bērnības

SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 665 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą24.02.2010

Jūrmalā radusies traka ideja – izdot savu naudu, kas kūrortpilsētu varētu paglābt no dižķibeles un hroniskā naudas trūkuma. Jūrmalas dāldera ieviešanas idejas autors ir uzņēmējs Valērijs Komarovs.

Jūrmalā radusies ģeniāla ideja – radīt savu personiski „naudiņu” Jūrmalas dālderi, kam it kā būtu jāsekmē uzņēmējdarbība un jālikvidē milzīgais „naudas bads”.

Viņa ideju šajās dienās grasās apspriest Jūrmalas Uzņēmēju biedrībā apvienojušies biznesmeņi, kā arī par to jau ir uzsākta diskusija kūrortpilsētas presē.
Komarovs Jūrmalas dāldera lietderību pamato ar pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Austrijas pilsētas Vergli praksi, kas izlaida savu personisko „sabiedrisko naudu” jeb „atlaižu kartes”, kas kompensēja katastrofālo Austrijas šiliņu deficītu.
Vergli uzņēmēji, savā starpā izmantojot vietējas pilsētas „naudiņu”, spēja saremontēt pilsētas ielas, uzcelt tiltu, ieguldīt līdzekļus pilsētas saimniecības infrastruktūrā un tamlīdzīgi.
Jūrmalas dālderis būtu savdabīga vietējā maksāšanas zīme, ar kuru savā starpā norēķinātos vietējie uzņēmēji, pašvaldība un jūrmalnieki. Ir pat izteikts priekšlikums – dāldera vērtību noteikt 20 santīmu apmērā. Pie tam dālderim jābūt pastāvīgā apgrozībā. Dālderis, kurš, piemēram, būs noglabāts „zeķē’ tiks devalvēts. Viens no izteiktajiem priekšlikumiem -  Jūrmalas sportisti par sporta zāles īri ar pašvaldību varēs norēķināties dālderos.
Sistēma ir visnotaļ sarežģīta un tai praktiski ir jāpiekrīt visiem jūrmalniekiem un pilsētas uzņēmējiem. Tāpat nav skaidrs, cik un kam piešķirs pirmos dālderus.
Tā drīzāk ir utopija, jo jāņem vērā, ka Jūrmala nedzīvo naturālās saimniecības apstākļos. Tāpat preces un izejvielas ir jāiepērk par latiem no uzņēmējiem, kuri atrodas ārpus Jūrmalas, piemēram, kaut vai degviela un elektrība. Tāpat būtu grūti iestāstīt ārzemju tūristiem un pašmāju ekskursantiem, kas tā tāda ir par dīvainu valūtu – Jūrmalas dālderis.
Jūrmalas Uzņēmēju biedrības vadītājs Māris Dzenītis saka: „Par šādu brīnumlīdzekli biju jau dzirdējis. Taču jau saknē šai „alternatīvajai naudai” ir trīs riskantu momenti: 1) likumdošanas nesakārtotība un pakļautība banku lobijiem; 2) arī VID var pakļauties banku lobijiem un izmainīt likumdošanu, lai šos darījumus apliktu ar nodokli; 3) ir jāaprēķina minimālā kritiskā „masa” – uzņēmumu daudzums, kas nepieciešama, lai projekts būtu dzīvotspējīgs.”
SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 575 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą24.02.2010

Apmēram 10 000 mašīnu īpašnieku patlaban izmantojuši iespēju nodot CSDD numurus uz laiku, kamēr braucamais nepiedalās satiksmē.


ZINĀŠANAI!

Latvijā reģistrēti 932 828 vieglie atumomobīļi un 34154 motocikli. (CSDD statistika uz 2009.gada sākumu.)

Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva nav jāmaksā par transportlīdzekļiem, kuriem ir reģistrēts vai tiek reģistrēts vēsturiskā spēkrata statuss.
Ar cieņu,
Alise Kleinberga
VAS „Ceļu satiksmes drošības direkcija”
Sabiedrisko attiecību speciāliste

Nodod numurus
Ceļu satiksmes drošības direkcija kasjauns.lv informēja, ka pēc 19. februāra datiem Latvijā ir 10 000 transportlīdzekļu, kuriem uz laiku pārtraukta reģistrācija. Pārtraukuma periodi atšķiras – dažs numuru nodevis uz trīs mēnešiem, dažs uz gadu.
Kā jau ziņots,  transportlīdzekļa nodevu izmaiņas paredz, ka jāmaksā tikai par to periodu, kad transporta līdzeklis reāli piedalās satiksmē. (Nebrauksi taču ar motociklu vai kabrioletu ziemas spelgonī! )Pērējā laikā braucamais paliek bez numuru zīmēm – tās nododamas CSDD (samaksājot 2,12 latus).

„Vectētiņa” statuss
Pretīmnākšana izrādīta vēsturiskajiem spēkratiem – to īpašniekiem transportlīdzekļu ikgadējā nodeva nav jāmaksā, ar šādu priekšlikumu bija nācis klajā Latvijas Antīko automobiļu klubs un „Rīgas Motormuzejs”. Kluba prezidents un muzeja direktora vietnieks Agris Šmits teic, ka vēsturisko spēkratu īpašniekiem ir iespēja iegūt speciālo sertifikātu. Ja tāds ir – tad cilvēks no nodevas atbrīvots. Robežšķirtne ir 1980. gada 31. decembris. Tā kā – šajā kategorijā var ietilpt arī dažs, labs vectētiņa žigulis, kas vēl gana labi kustās, nav nemaz jābūt kādam ekskluzīvam pagājušā gadsimta sākuma modelim.
Lai iegūtu vēsturiskā auto statusu, mašīnai jābūt braucošai. (Jebkuru vraku sētmalē uzdot par vēsturisku nevarēs.) Jo jaunāks auto, ja vairāk tam jāatbilst sākotnējai komplektācijai. Bet sīkāk ar visām prasībām var iepazīties, sazinoties ar Motormuzeju.
SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 539 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą24.02.2010

Latvijas basketbola izlases nu jau bijušais saspēles vadītājs Kristaps Valters ir sniedzis ļoti atklātu interviju par valstsvienības aizkulisēm, kura, pēc viņa vārdiem, ir pēdējā Latvijas medijiem trīs gadu diskvalifikācijas laikā.

Kristaps Valters ir neizpratnē par mediju un sabiedrības pastiprināto uzmanību par basketbolistu uzdzīvi.

Viens no meistarīgākajiem un labāk apmaksātajiem Latvijas basketbolistiem (par ko liecina viņa dzīves apstākļi – viens pats dzīvo piecistabu dzīvoklī Barselonā un brauc ar kluba sponsoru "Mercedes” markas automašīnu) Kristaps Valters, kurš savu iztiku pelna titulētajā spāņu klubā Badalonas "DKV Juventud”, žurnālam "Klubs” pastāstīja dažus interesantus faktus par valstsvienības un arī paša izklaides aizkulisēm.

Uz jautājumu, vai Latvijas izlases basketbolisti mēdz "tusēties” pēc mačiem, atbilde bija ļoti kategoriska: "Tusējam, protams. Bet mēs esam cilvēki, pēc spēlēm atpūtāmies tāpat, kā pēc darba atpūšas arī citi. Treniņos visi strādāja ar simtpreocentīgu atdevi.”
Tāpat saspēles vadītājs nenoliedza arī iedzeršanu sagatavošanās posmā pirms Eiropas čempionāta finālturnīra, taču ierašanos treniņos reibumā, vismaz savu, Valters neapstiprina: "Protams. Protams, gadījās arī atnākt uz treniņu pēc "tusiņa”. Bija reizes, kad iegāju sešos gulēt, un vienpadsmitos sākās treniņš. Taču "šmigā”, kā te apkārt runā, uz treniņiem neesmu nācis.” Valters ieskicē arī to, ka Latvijas izlasē izklaides ir ierasta parādība daudzu gadu laikā, kā arī to, ka dzeršana un izklaidēšanās ir standarta parādība arī citās valstsvienībās: "Izlase ir izlase. Esmu runājis ar biedriem klubā – tā notiek visās izlasēs, tikai tur visi saprot, ka tad, kad spēlētājs atpūšas, viņš atpūšas, bet tad, kad spēlē, viņš spēlē. Izlasē par spēlēšanu neviens naudu nemaksā, visi tur atrodas pēc brīvas gribas. Pēc čempionāta pateikt, ka zaudējām tāpēc, ka visu vasaru dzērām, ir pilnīgi neadekvāti.”

Kristaps Valters ir neizpratnē par mediju un sabiedrības pastiprināto uzmanību par Latvijas izlases basketbolistu iedzeršanu un dibenu atkailināšanu pludmalē: "Nu, neļauj cilvēki mums atpūsties. Tas bija vasarā, ārā silts. Ja to pašu darītu citi cilvēki, neviens viņus žurnālos neliktu. Tagad tas ir aizgājis jau tik tālu, ka nevaram vispār nekur aiziet. Lai kur mēs ietu, par mums raksta, ka esam bijuši piedzērušies.”

Valters intervijā noliedz, ka Latvijas izlases basketbolisti kādreiz būtu viesnīcā piekakājuši liftu, taču interesantu gadījumu par Latvijas izlases kapteini aizvadītajā Eiropas čempionātā Uvi Helmani Kristaps nepaliek parādā: "Liftā neviens nav kakājis. (Smejas.) Ir gan bijis šis tas cits – piemēram, Uvis Helmanis iečurāja šampūna pudelē un nolika viesnīcā pie duškabīnes. Raitis Grafs, neko nenojauzdams, iespieda to rokās un gandrīz izmazgāja matus. Tādas lietas gan ir bijušas. (Smejas.) Izlasē viss kaut kas ir bijis.”

Visbeidzot uz jautājumu, vai pēdējo gadu Latvijas izlases saspēles vadītājs kādreiz savā dzīvē ir lietojis kokaīnu, atbilde nav īpaši noliedzoša: "Tas ir pārspīlēts. Protams, kaut ko pamēģināt jau visi ir pamēģinājuši, bet lietošana ir pavisam kaut kas cits. Kam man tas ir vajadzīgs? Latvijā sabiedrība ir tāda – paši to dara, bet citus aprunā. Cilvēki nevar saprast, ka man atpūtai laiks ir tikai vasarā, un tad to arī daru. Ko man sēdēt mājās savā atvaļinājumā kā mūkam un neko nedarīt? Man ir internets, es lasu grāmatas, skatos filmas, bet tas ir mans atvaļinājums. Cilvēki nesaprot, ka sezonas laikā katru dienu daru redzu vienu un to pašu, tas apnīk, tas nogurdina. Pirms spēlēm dzert nav normāli, tas ir nepieņemami, bet, ja ir brīva diena, varu atpūsties tāpat kā citi.”
SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 658 Komentāri: {0}
Źąņåćīšč˙Latvijā Äąņą24.02.2010

Saistībā ar partijas "Visu Latvijai!" līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara iesniegumu, kurā lūgts saukt Rīgas mēru Nilu Ušakovu pie atbildības, sākta administratīvā lietvedība.

Nilam Ušakovam par saviem vārdiem – arī necenzētajiem – nu būs jāatbild!

Kā sacīja RPP sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Tīmane, iesnieguma sniedzējam atbilde ir sniegta likumā noteiktajā termiņā, kurā paskaidrots, ka ir sākta administratīvā lietvedība. Tas nozīmē, ka šobrīd, lai nodrošinātu pierādījumus administratīvā pārkāpuma lietā, tiek vākti, apkopoti un analizēti lietas materiāli.
Administratīvās lietvedības izmeklēšana var ilgt aptuveni četrus mēnešus.
Savā iesniegumā Dzintars norāda, ka 2009.gada 17.decembrī norisinājās Rīgas domes sēde, kuras laikā Ušakovs lietojis necenzētus vārdus. Minēto domes sēdi varēja tiešraidē skatīties Rīgas domes interneta mājaslapā, kā arī vēlāk fragmentus no minētās domes sēdes pārpublicēja gandrīz visi plašsaziņas līdzekļi Latvijā.
"Tā kā minēto domes sēdi bija iespējams vērot tiešraidē, kā arī Rīgas dome tiek uzturēta par Rīgas iedzīvotāju maksātajiem nodokļiem, tā būtu uzskatāma par sabiedrisku vietu, savukārt necenzētu vārdu lietošana sabiedriskā vietā ir administratīvi sodāms pārkāpums, kas vērtējams kā sīkais huligānisms," norāda Dzintars.

Apvainojoša uzmākšanās

Papildus tam partijas vadītājs norāda, ka Ušakova apzināti paustā negatīvā nostāja un necenzēto vārdu lietošana ir uzskatāma arī par apvainojošu uzmākšanos, jo, lietojot necenzētus vārdus, Rīgas domes priekšsēdētājs tos bija adresējis konkrētām personām, kuras savukārt ir vēlētas amatpersonas, kuras savukārt ir ieguvušas noteikta elektorāta mandātu savu interešu aizstāvēšanai Rīgas pilsētas pašvaldībā.
"Tādējādi jebkuru vēršanos pret kādu no domes deputātiem uzskatu par vēršanos arī pret mani, jo, piedaloties vēlēšanās, esmu pilnvarojis domes deputātus pārstāvēt manas kā Rīgas iedzīvotāja intereses pašvaldībā," raksta Dzintars.
"Neskatoties uz to, ka necenzētu vārdu lietošana notikusi sabiedriskā vietā, un to, ka Ušakovs ir atvainojies ikvienam, kuru viņa paustie necenzētie vārdi ir skāruši, iepriekš izklāstīto apsvērumu dēļ šo necenzēto vārdu lietošanu uzskatu par apvainojošu uzmākšanos arī man," norāda Dzintars.
Tāpēc partijas vadītājs ir vērsies pie RPP priekšnieka Jāņa Geduševa, lūdzot saukt Ušakovu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta par sīko huligānismu.
"Par sīko huligānismu, tas ir, lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citām tamlīdzīgām darbībām, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību, uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm," teikts minētajā pantā.

Klusā saruna ar Šleseru izrādījās skaļa...

17.decembra domes ārkārtas sēdes translācijas ierakstā dzirdams politiķu ikdienišķais sarunas stils. Šajā ierakstā vairākkārt dzirdams, ka Rīgas mērs Ušakovs paklusām pie sevis pauž komentāru par vienu no ziņotājiem, kā arī klusā sarunā ar Šleseru izmanto necenzētu leksiku. Ierakstā arī dzirdams, kā paralēli domes sēdes vadīšanai Ušakovs ar blakus sēdošo vicemēru klusām pagūst apspriest ēdināšanas jautājumus un atklāj nezināšanu par kādu no izskatāmajiem jautājumiem.
Pēc ierakstu publiskošanas Ušakovs izplatīja paziņojumu, kurā atvainojas cilvēkiem, kurus aizskāruši viņa necenzētie izteikumi.
Opozīcija sasauca Rīgas domes ārkārtas sēdi, rosinot Ušakovu atbrīvot no amata, bet brīnumi nenotika un Rīgas mērs savu amatu saglabāja.
Par Ušakova atbrīvošanu no amata aizklātā balsošanā nobalsoja 22 domnieki, bet pret bija 35 deputāti. Kopā balsoja 57 deputāti.
Ušakovs deputātiem atzina, ka ir daži vārdi, kurus nevajag izmantot, un atvainojās par šo situāciju. Rīgas mērs arī solīja, ka strādās tā, lai varētu labāk sadarboties ar opozīciju. "Jāstiprina sadarbība ar opozīciju, daudz kas no notikušā ir zināma manas vainas daļa," sacīja Ušakovs.
SKATĪTIES
Ievietoja: oskars Lasīts: 915 Komentāri: {0}

Profils

Sveiks/a: Viesis

Vēstules:

Viesi, lūdzu piereģistrējaties!

Aptauja

Vai tu skaties hokeju ?
Atbilžu kopskaits: 280

Skaitītāji

Top Site Statistika - TopSite.lv

Kategorijas

Latvijā [65]
Pasaulē [61]
Sports [37]
Joki [27]
Slavenības [31]

Pulkstenis