Jūrmalā radusies traka ideja – izdot savu naudu, kas
kūrortpilsētu varētu paglābt no dižķibeles un hroniskā naudas trūkuma.
Jūrmalas dāldera ieviešanas idejas autors ir uzņēmējs Valērijs Komarovs.
Jūrmalā radusies ģeniāla ideja – radīt
savu personiski „naudiņu” Jūrmalas dālderi, kam it kā būtu jāsekmē
uzņēmējdarbība un jālikvidē milzīgais „naudas bads”.
Viņa ideju šajās dienās grasās apspriest Jūrmalas Uzņēmēju
biedrībā apvienojušies biznesmeņi, kā arī par to jau ir uzsākta
diskusija kūrortpilsētas presē.
Komarovs Jūrmalas dāldera lietderību pamato ar pagājušā gadsimta
trīsdesmitajos gados Austrijas pilsētas Vergli praksi, kas izlaida savu
personisko „sabiedrisko naudu” jeb „atlaižu kartes”, kas kompensēja
katastrofālo Austrijas šiliņu deficītu.
Vergli uzņēmēji, savā starpā izmantojot vietējas pilsētas
„naudiņu”, spēja saremontēt pilsētas ielas, uzcelt tiltu, ieguldīt
līdzekļus pilsētas saimniecības infrastruktūrā un tamlīdzīgi.
Jūrmalas dālderis būtu savdabīga vietējā maksāšanas zīme, ar kuru
savā starpā norēķinātos vietējie uzņēmēji, pašvaldība un jūrmalnieki.
Ir pat izteikts priekšlikums – dāldera vērtību noteikt 20 santīmu
apmērā. Pie tam dālderim jābūt pastāvīgā apgrozībā. Dālderis, kurš,
piemēram, būs noglabāts „zeķē’ tiks devalvēts. Viens no izteiktajiem
priekšlikumiem - Jūrmalas sportisti par sporta zāles īri ar pašvaldību
varēs norēķināties dālderos.
Sistēma ir visnotaļ sarežģīta un tai praktiski ir jāpiekrīt visiem
jūrmalniekiem un pilsētas uzņēmējiem. Tāpat nav skaidrs, cik un kam
piešķirs pirmos dālderus.
Tā drīzāk ir utopija, jo jāņem vērā, ka Jūrmala nedzīvo naturālās
saimniecības apstākļos. Tāpat preces un izejvielas ir jāiepērk par
latiem no uzņēmējiem, kuri atrodas ārpus Jūrmalas, piemēram, kaut vai
degviela un elektrība. Tāpat būtu grūti iestāstīt ārzemju tūristiem un
pašmāju ekskursantiem, kas tā tāda ir par dīvainu valūtu – Jūrmalas
dālderis.
Jūrmalas Uzņēmēju biedrības vadītājs Māris Dzenītis saka: „Par
šādu brīnumlīdzekli biju jau dzirdējis. Taču jau saknē šai
„alternatīvajai naudai” ir trīs riskantu momenti: 1) likumdošanas
nesakārtotība un pakļautība banku lobijiem; 2) arī VID var pakļauties
banku lobijiem un izmainīt likumdošanu, lai šos darījumus apliktu ar
nodokli; 3) ir jāaprēķina minimālā kritiskā „masa” – uzņēmumu daudzums,
kas nepieciešama, lai projekts būtu dzīvotspējīgs.”
|