Nedaudz biezāka sniega sega - vidēji 57
centimetri - februāra otrajā dekādē Rīgu pēdējo reizi klāja 1909.gadā.
Šā gada februāra otrās dekādes vidējais sniega segas biezums Rīgā
gandrīz piecas reizes pārsniedza normu.
Februāra otrajā dekādē visplānākā sniega sega - vidēji 20 centimetri - klāja Rucavu.
Kopumā
Latvijā sniega segas biezums februāra otrajā dekādē bija 36 centimetri,
kas trīs reizes pārsniedz normu. Pēdējo reizi tik bagātīga sniega sega
februāra otrajā dekādē Latviju klāja pirms 31 gada, kad 1979.gadā
vidējais sniega segas biezums bija 39 centimetri.
Aizvadītajā dekādes vidējā gaisa temperatūra kopumā
Latvijā bija divus grādus zem normas. Arī atsevišķās dienās laiks
lielākoties bija auksts. Ar diennakts vidējo gaisa temperatūru piecus
grādus zem normas dekādes visaukstākā diennakts bija 16.februāris,
Ainažos šajā diennaktī tika reģistrēta dekādē viszemākā gaisa
temperatūra - mīnus 22,5 grādi pēc Celsija skalas.
Savukārt tikai viena dekādes diena - 19.februāris - bija
siltāka par normu. Tajā, kā arī 20.februārī pēc ilgstoša nepārtraukta
sala perioda atkusnis dienas laikā iestājās ne tikai Baltijas jūras
piekrastē, bet arī vietām iekšzemes rajonos.
Nokrišņu aizvadītajā dekādē kopumā Latvijā bija divas
reizes vairāk par normu ar teritoriālajām svārstībām no līdzvērtīga
normai nokrišņu daudzuma Alūksnē līdz vairāk nekā trim dekādes normām
Mērsragā un Dobelē. Lielāki vai mazāki nokrišņi dekādes gaitā bija
katru dienu, visvairāk - 12.februārī, 19. un 20.februārī. 12.februārī
Dobelē un Kalnciemā un 19.februārī Mērsragā diennakts nokrišņu daudzums
pārsniedza visas dekādes normu.
Vējš dekādes gaitā pārsvarā bija rāms, brāzmās no 15
līdz 17 metriem sekundē pakāpjoties tikai Rīgas jūras līča austrumu
piekrastē 20.februārī.