Rīgas «Dinamo» galvenais treneris Jūliuss Šuplers pēc šīs
sezonas varētu pamest ieņemamo amatu, ar atsauci uz portālu
«Šaibu-šaibu», vēsta «allhockey.ru».
Kā vesta portāls, Šuplera amatu plānots pārņemt kādam kanādiešu hokeja speciālistam.
Tikmēr
šobrīd tiek strādāts pie līgumu pagarināšanas ar komandas kapteini
Sandi Ozoliņu un komandas rezultatīvāko spēlētāju, slovāku uzbrucēju
Marselu Hosu.
Atgādinām, ka Šuplers «Dinamo» komandu vada jau otro sezonu. Pagājušajā sezonā «Dinamo» iekļuva play-off,
kur jau pirmajā kārtā ar 0-3 zaudēja Maskavas «Dinamo», bet šosezon
galvenā cīņa par vietu izslēgšanas spēlēs turpināsies pēc Vankūveras
olimpiskajām spēlēm.
Latvijas hokeja izlases uzbrucējs Miķelis Rēdlihs pēc
papildlaikā zaudētās spēles Čehijas komandai neslēpa savu
sarūgtinājumu, jo pēc otrajiem gūtajiem vārtiem šķitis, ka spēli
izdosies uzvarēt. Arī izlases aizsargs Oskars Bārtulis norādīja, ka
izdevies izveidot daudz momentu, taču pietrūcis veiksmes.
«Es
domāju, ka otro un trešo periodu mēs spēlējām ļoti labi. Pirmā spēle,
kad mēs, var teikt, visas divcīņas uzvarējām. Pēc 2:1 un 2:2 man šķiet,
ka viņi bija jau panikā. Nezināja, ko darīt, jo man liekas, mēs
iniciatīvu pārņēmām,» žurnālistiem sacīja Rēdlihs.
Otro vārtu
autors šos vārtus nesauktu par «savas dzīves svarīgākajiem». «Ja būtu
uzvarējuši, tad varētu teikt, ka tie ir dzīves vārti. Mēs zaudējām, un
tas visas emocijas nosit. Bija diezgan liela pārliecība, ka ejam uz
uzvaru,» klāstīja hokejists.
«Saka jau tā, ka stiprākais
uzvar. Laikam jau kaut kā pietrūka. Bet mēs cīnījāmies līdz pēdējam.
Atdevām laukumā sevi par 100 procentiem. Nekas, gan būs vēl tādi brīži
dzīvē,» teica Rēdlihs.
Latvijas izlasei šoreiz bija ticība, ka tā var pieveikt
Čehijas valstsvienību, tomēr beigās mazliet pietrūka veiksmes, pēc
zaudējuma Vankūveras olimpisko spēļu vīriešu hokeja turnīra play-off spēlē par iekļūšanu ceturtdaļfinālā intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas izlases aizsargs un kapteinis Kārlis Skrastiņš.
«Šī
bija pirmā spēle, kad pēc pirmās trešdaļas mēs zaudējām tikai ar 0:2.
Aizvadīto spēli iesākām daudz apņēmīgāk nekā iepriekšējos
mačus,» uzskata Skrastiņš. «Uz spēli izgājām ar lielāku enerģiju un
azartu. Jā, mēs bijām zaudējuši divas ripas, taču pie tā esam pieraduši
un šoreiz ticējām, ka mēs varam.»
«Uz trešo trešdaļu mēs
izgājām ar domu, ka mums spēle jāizlīdzina un ka mēs varam uzvarēt.
Diemžēl, kad tikām tik tālu, tad jāizsaka nožēla, ka netikām līdz
pēcspēles metienu sērijai, kurā izredzes abām komandām jau būtu
vienādas,» norāda Skrastiņš.
«Beigās mēs jutāmies drošāk un
brīvāk nekā čehi, jo mums nebija ko zaudēt, bet viņiem gan.
Pagarinājumā pirmās piecas minūtes bija līdzīgas - viņiem bija metieni,
mums arī bija metieni, taču diemžēl Čehijai bija tas laimīgais
metiens,» piebilda Skrastiņš.
Viens no Slovākijas hokeja izlases līderiem Ļubošs Bartečko
ceturtdaļfināla kvalifikācijas spēlē pēc norvēģa Oles Kristiana
Tolefsena sitiena ar elkoni, zaudēja samaņu un smagā stāvoklī no
laukuma tika novests ratiņos.
Ļuobošs Bartečko bezsamaņā guļ uz ledus.
Spēles pirmā perioda sestajā minūtē, NHL kluba Detroitas „Red
Wings” aizsargs Tolefsens šķērsoja laukumu un pēkšņi Bartečko, kurš
tikai slidoja, ar kreiso elkoni iesita pa galvu. Slovāks atmuguriski
nokrita ar galvu atsitoties pret ledu un bezsamaņā palika guļam, bet no
Bartečko pakauša tecēja asinis. Laukumā nekavējoties parādījās mediķi,
kuri vairākas minūtes sportistam centās sniegt medicīnisku palīdzību un
beigās noveda speciālos ratiņos viņu nost no laukuma.
Kā liecina jaunākā informācija Bartečko veselības stāvoklis ir
stabils, taču hokejists ir guvis smadzeņu satricinājumu, kas viņam
gandrīz noteikti liegs piedalīties ceturtdaļfināla mačā.
Tolefsens saņēma 5+20 minūšu noraidījumu līdz spēles beigām, kuru
Slovākijas izlase izmantoja divas reizes, izvirzoties vadībā ar 2:1.
Visā spēlē Slovākijas hokejisti izcīnīja smagu uzvaru ar 4:3,
neskatoties uz milzīgo pārsvaru metienu skaita ziņā - 40:19.
Vankūveras olimpisko spēļu hokeja turnīra spēlē par iekļūšanu
ceturtdaļfinālā Latvijas izlase pagarinājumā tomēr ar 2:3 piekāpās
Čehijas valstsvienībai.
Edgars Masaļskis aizvadīja fantastisku spēli, atvairot 47 pretinieku metienus no 50.
Latvijas izlases rindās ar precīziem metieniem izcēlās Mārtiņš
Cipulis un Miķelis Rēdlihs. Savukārt vārtus Čehijas izlases labā guva
Tomašs Rolineks, Tomašs Fleišmans un Davids Krejči.
Spēle iesākās ar aktīvu Čehijas valstsvienības cīņu. Pirmo
bīstamāko momentu viņi izveidoja pēc četrām spēlētām minūtēm, kad
Tomaša Plekaņeca metienu no vārtu priekšas tikai ar pārkāpumu apturēja
Georgijs Pujacs. To arī izmantoja čehi, kad pēc Filipa Kubas metiena pa
vārtiem Edgara Masaļska atsisto ripu vārtos raidīja Tomašs Rolineks,
panākot 1:0. Pēc zaudētajiem vārtiem arvien aktīvāk sāka uzbrukt
Latvijas izlase, tomēr pārsvars joprojām piederēja pretiniekiem. Pēc
tam, kad spēles gaita jau bija pilnībā izlīdzinājusies, lielisku
piespēli saņēma Tomašs Fleišmans, kurš 12.minūtē, raidot ripu vārtu
augšējā stūrī, panāca jau 2:0. Atlikušajā trešdaļas daļā Čehijas
izlasei joprojām piederēja pārsvars, Latvijas izlase atbildēja ar
pretuzbrukumiem, bet rezultāts vairs nemainījās. Trešdaļas izskaņā
iespēja divas minūtes spēlēt vairākumā bija Latvijas izlasei, bet, pat
spēlējot mazākumā, bīstamākus momentus izveidoja tieši čehi.
Otrās trešdaļas sākumā Latvijas izlase ieguva iespēju pusotru
minūti spēlēt piecatā pret trijiem pretiniekiem un jau pašā sākumā
bīstamu metienu pa vārtiem izdarīja Mārtiņš Cipulis, tomēr Tomašs
Vokouns to tvēra un tiesneši pēc video atkārtojuma noskatīšanos
konstatēja, ka tā tomēr vārtu līniju nav šķērsojusi. Lielo vairākumu
Latvijas izlase tā arī nespēja realizēt. Turpinājumā iniciatīvu atkal
pārņēma Čehijas izlase. Trešdaļas vidū, kad Latvijas izlase spēlēja
vairākumā, kļūdu, dodoties pretī ripai, pieļāva Latvijas izlases
vārtsargs Masaļskis, bet Josefs Vašičeks no zonas līnijas raidīja ripu
garām tukšajiem vārtiem. Kādā no epizodēm ripa sāpīgi kakla apkārtnē pa
nenosegtu daļu trāpīja Masaļskim, tāpēc viņam nācās lūgt ārstu
palīdzību. Otrās trešdaļas otrajā pusē uz vairākām minūtēm jau
iniciatīva piederēja Latvijas valstsvienībai, tomēr atkal kādā no
epizodēm kļūdu pieļāva Masaļskis, bet šoreiz pretiniekiem ripu jau
tukšos vārtos neļāva raidīt Georgijs Pujacs. Tomēr lielākajā daļā
epizožu Masaļskis spēlēja lieliski un līdz trešdaļas beigām rezultāts
saglabājās 0:2.
Trešajā trešdaļā jau 40.minūtē par klupināšanu divu minūšu
noraidījumu saņēma Aleksandrs Ņiživijs. Šo vairākumu čehi neizmantoja,
bet pēc tam jau noraidījums tika nopelnīts pret Ņiživiju. Latvijas
izlase vairākumā izveidoja vairāk bīstamus momentus, tomēr arī tie
netika izmantoti un pēc piecām spēlētām minūtēm rezultāts joprojām
nebija mainījies. Turpinājumā iniciatīvu pārņēma Čehijas izlase, bet
perioda vidū ļoti veiksmīgs pretuzbrukums sanāca Latvijas izlasei -
Miķelis Rēdlihs kritienā piespēlēja Armandam Bērziņam, tomēr viņam
neizdevās to raidīt tukšos vārtos, jo ar nūju sekmīgi nospēlēja
Vokouns. Tomēr astoņas minūtes pirms pamatlaika beigām Latvijas izlasei
izdevās samazināt rezultāta starpību līdz minimumam, kad pēc cīņas
vārtu priekšā ripu vārtos raidīja Cipulis. Pēc zaudētajiem vārtiem
aktīvāk atkal sāka spēlēt čehi, tomēr vēlreiz vārtus guva latvieši -
nedaudz mazāk nekā četras minūtes pirms pamatlaika beigām Bērziņa
metiens lidoja garām vārtiem, tomēr pēc atsitiena pret bortu atleca
vārtu priekšā un Miķelis Rēdlihs raidīja to tukšā vārtu stūrī.
Atlikušajā laikā čehi uzbruka ļoti aktīvi, steidzoties, tomēr vadību
līdz pamatlaika beigām vairs nespēja atgūt.
Mačs turpinājās ar desmit minūšu pagarinājumu līdz pirmajiem
gūtajiem vārtiem. Kaut arī Čehijas izlases pārsvars pagarinājumā
turpinājās, tomēr tas bija daudz mazāks nekā iepriekš. Tomēr, lēni
iesākot uzbrukumu, pagarinājuma vidū vārtus guva Davids Krejči,
izraujot savai komandai uzvaru.
Ceturtdaļfinālā Čehija trešdien spēkosies ar Somijas valstsvienību.
Latvijai ar Čehiju šī bija otrā spēle šajā turnīrā. Abas komandas
spēlēja vienā apakšgrupā un šajā mačā Čehija bija pārāka ar 5:2. Toreiz
jau pēc nedaudz vairāk nekā piecām spēlētām minūtēm čehi atradās vadībā
ar 3:0.
Apakšgrupu turnīrā Latvija arī ar 2:8 piekāpās Krievijai, bet ar
0:6 kapitulējot Slovākijai. Savukārt Čehija ar 3:1 pārspēja Slovākiju,
bet ar 2:4 zaudēja Čehijai.
Latvijas izlase olimpiskajās spēlēs cīnījās ceturto reizi.
1936.gada Garmišpartenkirhenes olimpiskajās spēlēs latvieši zaudēja
visās trijās cīņās, ieņemot dalītu pēdējo vietu, 2002. gada
Soltleiksitijas Olimpiādē četrās cīņās tika izcīnītas divas uzvaras,
viens neizšķirts un piedzīvots zaudējums, kas deva devīto vietu, bet
pēc neizšķirta un četriem zaudējumiem 2006. gadā Turīnā, Latvija
sacensības noslēdza pēdējā, 12. pozīcijā.
2006.
gada aprīlis. Monreālas "Canadians" pret Otavas "Senators". Saniknotie
hokejisti nometuši cimdus un gatavi viens otru samalt miltos. Briest
nežēlīgākais kautiņš NHL vēsturē...
Ja arī jūs internetā esat
redzējuši kādas interesantas filmiņas, ar kurām vēlaties padalīties ar
citiem lasītājiem, sūtiet informāciju uz e-pastu
Latvijas hokeja izlases vadība kārtējo reizi ir pierādījusi
Latvijas komandu sporta valstsvienību psiholoģiju, ka galvenais ir
piedalīties, nevis uzvarēt.
Neviens nešaubās, ka Latvijas hokeja
izlase savā kvalifikācijas mačā pret Čehiju cīnīsies līdz pēdējam, lai
gan uzvarēt būs ļoti grūti.
Kā publiskajā tīklā "Twitter” ziņo pazīstamais hokeja eksperts
Māris Zembergs, Latvijas izlase ir pasūtījusi savas atpakaļceļa biļetes
no Vankūveras 25. februārī. Tas nozīmē, ka, pēc mūsu hokeja izlases
vadības domām, ir iespēja pārspēt Čehijas valstsvienību, taču pēc
iespējamās olimpisko spēļu ceturtdaļfināla spēles pret Somiju, kas
notiktu 24. februārī, Latvijas hokejistiem ir plānots doties mājās.
Pusfināla spēles olimpiskajā turnīrā paredzētas 26. februārī, mači par
medaļām – 27. un 28. februārī.
Neviens necenšas apgalvot, ka Latvijas hokeja izlase iekļūs
ceturtdaļfinālā, kas būtu milzīgs visa mūsu hokeja panākums, nemaz
nerunājot par pusfinālu vai fināliem, taču izlases vadībai nevajadzētu
izrādīt Latvijas sportā tik aktīvi kultivēto zaudētāja psiholoģiju. "Ko
tad mēs, pārējiem ir vairāk NHL zvaigžņu!” Bieži vien sportā uzvar
nevis zvaigznes, bet gan tie, kuri par tādām grib kļūt, kuri vēlas sevi
pierādīt, bet, ja pat cilvēki, kuri atbild par viņiem, necer sagaidīt
nekādus panākumus (vismaz ar saviem darbiem necer), tas jau iesēžas arī
sportistu psiholoģijā.
Kāpēc nevar nopirkt biļetes mājupceļam pēc finālmača vai olimpisko
spēļu noslēguma ceremonijas? Protams, krīzes laiki, dzīvošana
olimpiskajā ciematā nav par velti, bet arī tad ir iespēja biļetes
samainīt. Negribas domāt, ka mūsu līmeņa izlases, kurām gan ir krietni
lielākas ambīcijas, Šveice, Baltkrievija, Vācija, paredz savu
izstāšanos tik ātri, tāpēc arī ik pa laikam viņiem nozīmīgos hokeja
turnīros gadās augstākas vietas par mūsu spēju kalngalu – septīto
vietu, bet Latvijas sporta funkcionāri tikai piemin, cik mums ir
slikti, cik visiem citiem ir labi un ka panākumi mums ir iespējami
tikai veiksmes gadījumos. Varbūt vieglāk ir audzināt jauno paaudzi par
uzvarētājiem, nevis vienkārši dalībniekiem, kuriem kompleksi rodas ne
vien no sava varējuma (precīzāk "nevarējuma”), bet arī no apkārtējo
komentāriem. Nevajag to visu pārvērst pašpārliecinātībā, bet teikt
saviem gados jaunajiem audzēkņiem, ka mērķis ir nezaudēt ar divciparu
starpību, nākotnē rada mazvērtības kompleksus, ieraugot uz ledus
vēlreiz kādu no sāncenšiem.
Bet ko var gaidīt no jaunatnes, ja pat olimpiskajai valstsvienībai ir paredzēts "izkrist” ne vēlāk kā ceturtdaļfinālā...
Latvijas izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks
intervijā portālam «championat.ru» sacījis, ka «mēs vienmēr pārdzīvojam
par krieviem».
Par Latvijas valstsvienības
sniegumu treneris stāsta: «Uzdevums mums nebija ieņemt kādu konkrētu
vietu. Uzdevums bija cīnīties katrā spēlē un nospēlēt pēc iespējas
veiksmīgāk. Šeit Vankūverā ir viss pasaules hokeja krējums. Pasaules
grandi, ir grūti. Pasaules čempionātam ir laiks, lai sagatavotos.»
«Komanda
cīnās, atdod laukumā visus spēkus. Šajā sakarā jautājumi nevar būt.
Veiksmīgāk varējām nospēlēt ar slovākiem, taču pēc mača ar Čehiju mēs
mazliet nogurām. Bija momenti un varējām iemest, taču, kad trūkst
spēka, ir grūti.»
Treneris arī norāda uz jau iepriekš masu
medijos paustajiem uzskatiem, ka laicīgā olimpiskā sastāva nosaukšana
ir nedaudz izjaukusi komandas komplektāciju. «Mēs sastāvu nosaucām
pirms diviem mēnešiem. Daži spēlēja lieliski, bija labā fiziskajā
formā. Pagāja divi mēneši, kāds tika nosūtīts uz fārmklubu, taču viņš
ir manos sarakstos un mēs nekādi nevaram viņu nomainīt. Protams,
pasaules čempionāta laikā vai arī olimpiskajās spēlēs mēdz būs
pretenzijas pret kādu un sāc domāt, ka varbūt vajadzēja kādu citu ņemt,
bet tā ir vienmēr un no tā nevar izvairīties,» atzīst Znaroks.