Lēmumu nestartēt olimpiskajās spēlēs bobsleja četrinieku sacensībās pieņēmuši paši puiši, un no pilota Jāņa Miņina teiktā noprotams, ka viens no iemesliem šādam lēmumam ir stūmēja Oskara Melbārža gūtais smadzeņu satricinājums, otro reizi krītot bīstamajā Vistleras trasē.

Miņins gan norāda, ka lēmums atteikties no starta sekojis vairāku apstākļu kopuma ietekmē. Aģentūras BNS jautāts, vai lēmums nestartēt pieņemts pēc otrā kritiena, Miņins sacīja: «Drīzāk jā... Man pamatīgi iegrieza tas, ka es nedabūju pabraukt šajā trasē. Es cerēju, ka atgūšos braukšanas ziņā, paspēšu visus noķert, bet uzreiz pasaules ātrākajā trasē sākt braukt ar četrinieku - tas ir pa traku. Es ļoti cerēju, ka spēšu to izdarīt. Iespējams, ka arī tas ko izmainīja, iespējams, viss kopā. Šajā gadījumā sakrita ļoti daudzi apstākļi. Nu neveicās mums šajās olimpiskajās spēlēs jau no paša sākuma. Tur mēs neko nevaram darīt. Cīnījāmies, līdz pēdējām, darījām, ko varējām, kas sanāca, paši redziet... Darījām caur sāpēm, caur nevaru.»

Sportists arī atvainojas līdzjutējiem, taču, pirmkārt, tuviniekiem. «Šajā gadījumā man ir jāatvainojas, pirmkārt, visiem tuvniekiem par nervu bojāšanu un uztraukumiem. Tas bija vissmagākais lēmums mūsu sportistu karjerā. Mums treneris ļāva izvēlēties pašiem, jo tas ir atkarīgs, pirmkārt, no mums. Mēs parunājām un sapratām - ja būtu reāla iespēja cīnīties par medaļām, mēs startētu.» 

«Mēs līdz pēdējam treniņam izvērtējām un secinājām, ka diezgan daudz atpaliksim startā. Diemžēl, viss tā ir sakritis. Šajā gadījumā daudz kas ir jāupurē. Lēmums bija smags, jāatvainojas arī visiem līdzjutējiem, turēju viņus uztraukumā - startēšu vai nē. Pats cīnījos un smagu ceļu izgāju, lai tiktu bobā iekšā, lai pamēģinātu, neatmetu iespēju līdz pat pēdējam brīdim, bet šajā gadījumā komandas veselība tomēr ir svarīgāka. Tas, ka es esmu traks un gatavs startēt vienalga kāds, nenozīmē, ka komandai tādai jābūt.»

Miņins uzskata, ka nākotnes labad šoreiz no starta bija jāatsakās. «Viņi [stūmēji] jau bija gatavi startēt, bet ir jānāk kaut kādam saprātam. Pietika ar vienu. Es domāju, ka būšu vienīgais, kas mocīsies ekipāžā. Ja vēl vienam jāmocās... Mēs vēl tagad nezinām, kāds viņš [traumu guvušais Oskars Melbārdis] būtu, varbūt viņš sildoties jau knapi skrietu... Ārsti vienkārši pateica, ka labāk nejokot ar veselību viņa vecumā. Viņš vēl ir jauns, viņš man vēl būs vajadzīgs... Šajā gadījumā ir jāpiebremzē, galva - tas ir nopietni,» turpināja sportists. Viņš pastāstīja, ka stūmējam Melbārdim ir smadzeņu satricinājums, bet Daumantam Dreiškenam viegli sasita galva un ceļgals.

Atbildība par komandas nākotni Miņinu pamudinājusi uz smagu izšķiršanos, tomēr viņš ir pārliecināts par pieņemtā lēmuma pareizību: «Sākumā [stūmēji] viens uz otru skatījās un teica, ja jūs braucat, es arī braukšu. Šajā gadījumā bija jāpieņem lēmums, jo viss atkarīgs no tā, kā komanda jūtas. Mēs bijām gatavi braukt. Bet mēs padomājām, ka nepelnām miljonus, lai varētu tik ļoti spēlēties ar savu veselību. Ne tikai ar savu, bet arī radinieku. Jo arī mājās cilvēki uztraucas daudz vairāk nekā te. Visiem tuviniekiem nervi bija uz robežas. Es nezinu, kā paskatītos acīs Oskara vecākiem, ja es vēlreiz «noliktu uz muti» un, ja tiešām būtu kaut kādas problēmas. Šajā gadījumā, es domāju, ka vienus mačus upurēt, lai arī tās ir olimpiskās spēles, laikam vajag... Tā ir sanācis. Tāds ir sports, tāda ir dzīve, ne viss vienmēr ir rožu dārzs. Tas mūs vēl vairāk saliedē.»

Pilots arī atzīst, ka fatālās neveiksmes Kanādā vairojušas gan viņa, gan visas ekipāžas apņēmību nākamajam olimpiskajam ciklam.

«Šajā gadījumā es viņus [stūmējus] labāk pataupu. Viss vēl turpinās, mēs esam jauni, tas tikai motivēs mūs nākošajam olimpiskajam ciklam. Es ceru, ka mēs pierādīsim, ka ar cīņu un neatlaidību var panākt daudz ko. Es ļoti ceru uz sponsoru un līdzjutēju atbalstu, ja mēs izdomāsim turpināt,» sacīja Miņins. Viņš piebilda, ka kādu laiku grib atpūsties no bobsleja. «Pēc Latvijas olimpiādes vajag sakārtot galvu un saprast, kāda būs finansiālā situācija.» 

Vairāk olimpisko spēļu ziņu lasiet www.bns.lv.