Kauna izjūtai, kas rodas, tiekoties aci pret aci ar ārstu, ir smalka anatomija. Kā tā rodas, un kā no tās izvairīties?
Reāli ieteikumi, kā pārvarēt kauna izjūtu
* Paškritika mazina kritiku. Tāpēc droši ej pie ārsta un saki: "Man ļoti žēl, ka es tik ilgi nepievērsu tam uzmanību, bet...”
* Atgādini sev vēlreiz, ka ārsti radīti tam, lai rūpētos par tavu
veselību. Ārsts ir tikai apkalpojošais personāls, bet tu – mehānisms,
kas nedaudz jāuzlabo.
* Nevajag izbēgt no kauna izjūtas, melojot ārstam. Tikai tādēļ,
lai ārsts par tevi nepadomātu neko sliktu, tu vari nodarīt pāri savai
veselībai.
* Centies neizvēlēties ārstu, kas ir no tavu draugu vai paziņu loka.
* Ja nekas nepalīdz mazināt kaunu, maini ārstu!
Pieaugušam cilvēkam aiz kauna izjūtas un mulsuma, kas neļauj par
savu problēmu atklāti stāstīt ārstam, slēpjas dažādas bailes. Tās var
atmaskot un tad iznīcināt, skaidro psihoterapeite Solvita Vektere.
Atkarība no citu cilvēku viedokļa
Mēs esam atkarīgi no apkārtējo cilvēku attieksmes. Ja cilvēks kļūst
pārāk atkarīgs no vajadzības, lai visi par viņu domātu tikai labu,
sacītu tikai labus vārdus, atkarība pārvēršas par uzmācīgu, ārkārtīgi
ierobežojošu aizsprostu. Tāpēc vienmēr jācenšas dalīt, kuru cilvēku
viedoklis tev ir svarīgs un kuru – mazsvarīgs. Vidēji katram cilvēkam
ir jābūt vienam līdz trim cilvēkiem, kuru domas viņam patiešām
svarīgas. Ja tomēr kāds no šā loka izteicis skarbu kritiku, jādomā
nevis, kā tagad nekaunēties, bet gan – kā pozitīvi tam tikt pāri. Tas
nozīmē izdarīt secinājumus un apņemties nākamreiz laboties, būt
labākam.
Bail tikt nosodītam
Ja iet pie ārsta, tad ir kāda veselības problēma, bet kauns par to
stāstīt ir tāpēc, ka, iespējams, jūti: pati pie savas veselības
problēmas esi vainīga. Lai gan ārsti ar pārmetumiem nemētājas, tieši
bailes tikt nosodītam ir viens no iemesliem, kas rada kauna izjūtu.
Pacientiem ir tendence slēpt simptomus neapzināti, un tas nenotiek
tīšām, jo cilvēka galvā, sēžot ārsta kabinetā, šaudās virkne domu, un
viena no tām – "nestāstīšu – tas jau nav svarīgi!”.
Pienākums izlikties optimistiskam un stipram
Cits kauna iemesls ir nevēlēšanās sūdzēties. Cilvēkam ir bail būt
vājam. "Ja neesi no rītiem skrējusi, mazgājusies kontrastdušā, dzērusi
svaigi spiestu apelsīnu sulu, atturējusies no smēķēšanas, lietojusi
alkoholu un nedod, Dievs, vēl noķērusi kādu seksuāli transmisīvo
slimību – tātad pati pie visa esi vainīga! Cilvēks apiet domu apli un
secina, ka viņš ir tālu no ideāla, un sagaida – ka otrā pusē – ārsta
kabinetā viņš sagaidīs skaļu novērtējumu par sevi no malas,” saka
Solvita Vektere.
Nespēja uzticēties...
... ir viens no loģiskākajiem kauna sajūtas iemesliem, taču
neuzticības barjerai ir jācenšas tikt pāri. Ne vienmēr tas izdodas ar
pirmo reizi. Solvita Vektere atzīst, ka brīdī, ka cilvēks savu
nevarēšanu pieveicis un savu problēmu uzticējis ārstam, pie kura nāk,
notiek brīnums: "Es kā psihoterapeite arī daudz strādāju ar cilvēku
kauna izjūtām. Kad beidzot cilvēks izstāstījis to, par ko līdz šim
kautrējies, viņš pats atzīst, ka tapis vieglāk un – galvenais – mazāk
kauns.”
Neziņa, kāds būs mans dakteris
Mulsuma brīžus var sagādāt vizīte pie ārsta, kuru tu nekad iepriekš
savā dzīvē neesi redzējis. Gadās, ka ārstu pacienti izvēlas tikai pēc
uzvārda, esot pārliecībā, ka tā būs sieviete (vai vīrietis), bet,
atverot kabineta durvis, izrādās pavisam otrādi, jo, piemēram, ar
uzvārdu Egle var būt gan viens, gan otrs. Šādos brīžos ieņem tā saukto
"nulto frāzi”. Pirmajā fāzē ir saruna ar ārstu, bet nultajā svarīgāko
lomu spēlē ievads, dziļa ieelpa un acu skatiens. Ļaujies īstam mulsuma
brīdim un ļauj ārstam tevi iedrošināt!
Bailes no ironijas
Humors ir ļoti aktīva un agresīva komunikācijas forma. Vai ārsts
drīkst jokot un ironizēt? Tā, piemēram, ķirurgiem melnais humors zināmā
mērā ir aizsardzības forma. Jo viņu darba ikdiena cieši saistīta ar
nāvi, smagām saslimšanām. Taču pacients jebkurā gadījumā ir trausls,
uztraucies un tādā stāvoklī negaida, ka par viņu kāds uzdrīkstētos
ironizēt.
|